Skolā Andrim patīk, garlaicīgāk esot fizikas stundās, jo daudzas lietas viņš jau pats uzzinājis, taču arī skolotājs kaut ko jaunu iemāca.
No pulksteņa tur ir maz, vairāk no elektronikas, saka Siguldas pilsētas vidusskolas devītās klases absolvents Andris Jenerts, kurš uztaisījis bināro laikrādi. «Meistarstiķis,» parikti lepni nosauc pusaudzis. Ierīce neatgādina ierasto pulksteni, taču darbojas. Nospiežot mazu podziņu, nomirgo četras mazas diodes lampiņas, divas no tām rāda minūtes, divas - stundas. Informāciju tās pārraida bitos, mazākajā datu vienībā, pirmie četri biti nomirgo, un Andris atšifrē - 1010 - un šo skaitli pārvērš decimālskaitlī. To pašu viņš izdara ar stundu rādītāju un paziņo laiku. Šis ir šauras nišas produkts, atzīst Andris. Cilvēks, kurš nepārzina bināro sistēmu, nemācēs laiku nolasīt.
Lai taptu šāds pulkstenis, Andris izgatavojis trīs tā sākuma variantus. No pirmā līdz pēdējam pagāja apmēram gads. «Pirmie varianti neizturēja ceļu no skolas līdz mājām,» smejas puisis. Viens no tiem kliboja, «skrienot» 15 minūtes vienā vai otrā virzienā, «priekš kam tāds pulkstenis vajadzīgs». Taču gala variants tur pareizu laiku un bez uzlādēšanas dzīvo apmēram piecas dienas. Pulkstenis veidots no trim alumīnija plāksnītēm, baterijas un shēmas. Materiāli izmaksājuši apmēram 10 eiro.
