«Mopēdus Gauja ražoja no 1961. līdz 66. gadam, bet aktīvā apritē tie ir pat mūsdienās,» skaidro Andis Paļeļunas. «Vispopulārākā krāsa bija jūras zaļš ar baltu, tomēr ar krāsām padomju laikos bija tā — kādu sagādnieks atveda, tādā krāsoja. Vasarās, kad Sarkanajā zvaigznē strādāja praktikanti, rāmji gadījās reāli «savērpti».» Foto — Jēkabs Kalvelis, Picture Agency
Deviņas Gaujas salasītas no 40 mopēdiem apmēram septiņu gadu laikā. Pa detaļām. Salauztas, sarūsējušas… Tikai viena, ko nopirku pirms diviem gadiem, ļoti labā stāvoklī — sēdies un brauc! Onkulis tikai pa svētdienām devies makšķerēt, stāsta rīdzinieks Andis Paļeļunas.
Gauja bija pirmais spēkrats viņa dzīvē, iemēģināta 80. gados pusaudža vecumā. «Sencim Lubānā bija Gauja, viņš palīdzēja to dabūt pie dzīvības. Laukos tajā laikā katram puisim bija kāds pļerkšķis,» Andis pasmaida. «Gauja gan skaitījās slikts «pasākums». Viens ātrums, bieži jālabo... 16 gados jau sāku braukt ar motociklu.»
Pļerkšķis nonācis metāllūžņos, bet melno Voshod moci tēvs laukos saglabājis. Andis sev atradis identisku, restaurējis. Viņa īpašumā pabijis arī 402. moskvičs, «mazā volga». «Man patīk retrolietas. Ceļojumos vienmēr apskatos automuzejus,» paziņo vīrs, kura maizes darbs ir nekustamo īpašumu apsaimniekošana.
