Zvani man, Vladimir!

Jābrīnās, ka Eiropas līderi bijuši satriekti par Trampa pretimnākšanu Putinam

Kļūst jau neērti skatīties, kā divi paveci vīrišķi nevar beigt lakstoties.

«Vladimir, tu vari jebkurā laikā pacelt klausuli, un es būšu priecīgs atbildēt un priecīgs ar tevi parunāt,» pirmdien savai Kremļa zvaigznei divas stundu garas sarunas laikā teicis Baltā nama ilgu plosītais kavalieris Donalds.

Jurijs Ušakovs, kura oficiālais tituls ir Krievijas prezidenta Putina ārpolitikas padomnieks, bet kurš sācis iejusties kādas klaču lapas korespondenta ādā, Donalda sarunu ar Vladimiru raksturoja šādi: «Es jums atzīšos, ka reti gadās tik garas sarunas, kurās abi prezidenti — ne viens, ne otrs — nevēlas to pabeigt, nevēlas, ja drīkst tā teikt, nolikt klausuli.»

Gluži kā Šekspīra lugā Romeo un Džuljeta: «Ir šķiršanās tik sēri salda, ka atvadīšos es, līdz rīts jau valda.» Tādu jūtu priekšā jāatkāpjas visām tradicionālajām vērtībām, tajā skaitā ASV prezidenta pašcieņai un Rietumu interešu un vērtību aizstāvībai.

Jaunākajā žurnālā