Jābrīnās, ka Eiropas līderi bijuši satriekti par Trampa pretimnākšanu Putinam
Kļūst jau neērti skatīties, kā divi paveci vīrišķi nevar beigt lakstoties.
«Vladimir, tu vari jebkurā laikā pacelt klausuli, un es būšu priecīgs atbildēt un priecīgs ar tevi parunāt,» pirmdien savai Kremļa zvaigznei divas stundu garas sarunas laikā teicis Baltā nama ilgu plosītais kavalieris Donalds.
Jurijs Ušakovs, kura oficiālais tituls ir Krievijas prezidenta Putina ārpolitikas padomnieks, bet kurš sācis iejusties kādas klaču lapas korespondenta ādā, Donalda sarunu ar Vladimiru raksturoja šādi: «Es jums atzīšos, ka reti gadās tik garas sarunas, kurās abi prezidenti — ne viens, ne otrs — nevēlas to pabeigt, nevēlas, ja drīkst tā teikt, nolikt klausuli.»
Gluži kā Šekspīra lugā Romeo un Džuljeta: «Ir šķiršanās tik sēri salda, ka atvadīšos es, līdz rīts jau valda.» Tādu jūtu priekšā jāatkāpjas visām tradicionālajām vērtībām, tajā skaitā ASV prezidenta pašcieņai un Rietumu interešu un vērtību aizstāvībai.
Pēc visas pirmsvēlēšanu dižošanās, kā viņš izbeigs karu Ukrainā 24 stundu laikā, «darījumu dižmeistars» Donalds Tramps ātri vien nonācis situācijā, kurā ne tikai cenšas pasniegt pasaulei kā milzīgu uzvaru savu nespēju ietekmēt Putinu, bet arī visādi pasargā Putinu no pārmetumiem, ka viņš ir vienīgais šķērslis patiesa miera noslēgšanai.
Aprīlī Tramps paziņoja, ka abām pusēm jāpiekrīt 30 dienu uguns pārtraukšanai kā priekšnoteikumam sarunu sākšanai par mieru.
Putins pasmējās un žēlīgi paziņoja, ka ukraiņi drīkstētu pārtraukt apšaudīt Krievijas teritoriju 9. maija svinību laikā.
Pēc tam, kad Eiropas līderi 10. maijā piedraudēja ar sankcijām, ja Putins nepiekrīt 30 dienu pamieram, viņš atkal atteicās, bet tā vietā piedāvāja sākt sarunas ar Ukrainu Stambulā. Un Tramps uzreiz piebalsoja — jā, Zelenskim obligāti jādodas uz sarunām, pat ja nav pamiera, jo citādi nebūs iespējams izbeigt karu. Un sāka prātot, ka pats arī varētu aizbraukt — ja nu izdodas satikt Vladimiru?
Zelenskis tiešām aizbrauca uz Turciju un teica, ka tur gaidot Putinu, kurš, protams, palika mājās un nosūtīja uz Stambulu savas impēriskās propagandas ruporu, tā saukto «kultūras» ministru Vladimiru Medinski, kura vienīgais uzdevums bija censties pazemot ukraiņus ar prasību, ka viņiem pirms miera sarunām jāatdod Krievijai teritorijas, kuras tā nav spējusi iekarot.
Tramps atkal metās aizstāvēt draudziņu un sāka apgalvot pilnīgi pretējo tam, ko vēl pirms dažām dienām bija teicis. Izrādās, ka Stambulā vispār nebija iespējams panākt nekādu vienošanos, jo «nekas nenotiks līdz brīdim, kad mēs tiksimies ar Putinu, ok?».
Pirmdien viņi tikās garā, sirsnīgā telefonsarunā, un rezultāts bija tieši nekas. Soctīklu ierakstā Tramps priecājās par «lielisko iznākumu» — viņš ar Putinu esot vienojies, ka Krievijai ar Ukrainu jātiekas tūlīt, lai sāktu runāt par uguns pārtraukšanu.
Sarunā ar žurnālistiem Putins gan ne par kādu tūlītēju tikšanos neko neteica. Kamēr Donalds ķer savu asti, cerēdams, ka Vladimirs viņam noglaudīs galviņu, Kremļa miesnieks turpina raidīt dronu viļņus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un ne par centimetru nav atkāpies no sava mērķa likvidēt kara «pamatcēloni» — Ukrainas kā suverēnas, demokrātiskas valsts pastāvēšanu.
Tramps, kā zināms, ļoti veiksmīgi tēloja sekmīgu biznesmeni realitātes šovā un piesaistīt pasaules uzmanību prot. Tas nepārsteidz. Taču diemžēl izbrīna nopietnu cilvēku gatavība viņa plātīšanos ņemt par pilnu.
Pēc sarunas ar Putinu Tramps piezvanīja Eiropas līderiem, un, kā ziņo The Financial Times, viņi bijuši «satriekti», ka ASV prezidents nav izrādījis gatavību ieviest sankcijas pret Krieviju, lai piespiestu Putinu piekrist nopietnām sarunām par mieru.
Ko tad viņi bija gaidījuši? Vai tiešām ticēja, ka sešas reizes bankrotējušais Tramps, kurš vienmēr uzgrūž citiem atbildību par savām neveiksmēm, šoreiz saņems dūšu nostāties pret «Vladimiru»?
Nespēdams neko panākt, Tramps jau meklē veidu, kā atkratīties no šīs problēmas un vainot citus, ka viņam neizdevās izbeigt karu.
Eiropai ir jāskatās acīs skaudrajai patiesībai, ka atbildība par Ukrainas atbalstīšanu tai būs jāuzņemas vienai, bet gaidīšana uz ASV tikai kaitēs, jo var radīt situāciju, kurā reāla rīcība tiek atlikta veltīgu cerību vārdā.
Ar Trampu nav jānonāk atklātā konfliktā, jo jācenšas saglabāt iespēju no amerikāņiem iepirkt ieročus Ukrainai. Taču jāsāk rīkoties ar aprēķinu, ka jebkura palīdzība vai piegādes no ASV būs laimīga sagadīšanās, uz kuru nevaram paļauties.
Putins gatavo jaunu vasaras ofensīvu un cer, ka tagad izdosies izlauzties cauri frontei. Taču vairāki vadoši Rietumu militārie eksperti uzskata, ka, par spīti grūtībām, ukraiņi spēj šo spiedienu izturēt, ja vien turpinās saņemt nepieciešamo Rietumu atbalstu. Turklāt daudzi vērtē, ka līdz rudenim Krievija būs izsmēlusi labu daļu savu militāro resursu un tai kļūs aizvien grūtāk turpināt karu.
Eiropas svarīgākais uzdevums šovasar ir nodrošināt Kijivu ar visu nepieciešamo, lai atsistu okupantu uzbrukumus.
Tramps grūtību priekšā vienmēr padodas. Mēs nedrīkstam sekot viņa piemēram.
Komentārs 140 zīmēs
- Fronte noturas. Ar pārliecinošu pārsvaru Rumānijas prezidenta vēlēšanās eiropeiskais kandidāts Dans uzvarēja labējo populistu Simionu.
- Brexit nav stāsta beigas. ES un Lielbritānija vienojušās par sadarbību zivsaimniecības, drošības un enerģētikas jomā.
- Atkārtot ir grūti. Kristapa Porziņģa Celtics, kas sezonas sākumā bija NBA čempionāta favorīti, zaudēja jau ceturtdaļfinālā.
