Latvija ir zaļākā valsts Eiropā. Mums vairs nevajag ne krievu gāzi, ne naftu - esam enerģētiski neatkarīgi, turklāt visu nepieciešamo enerģiju saražojam no atjaunojamiem resursiem. Izklausās neiespējami un muļķīgi? Tikai šobrīd. Latvijā ir cilvēki, kuri uzskata, ka šī vīzija ir neizbēgama, jo mēs esam ļoti, ļoti bagāti - mums pieder nākotnes zaļā nafta
Pagaidām šos cilvēkus sadzīvē sauc par trakajiem. Latvijas gāze un Latvenergo skandina, ka viņi ir nekompetenti vai «ortodoksāli zaļie». Arnoldam Dālem šī attieksme atsauc atmiņā kādu ainu no deviņdesmito gadu paša sākuma, kad viņš tikko no Lielbritānijas bija pārcēlies uz dzīvi Latvijā. Ar aizdotu žiguli braucot no Rīgas uz Madonu, viņš pieturējis kādā benzīntankā un iekūlies neveiklā situācijā, jo vispirms vēlējies iepildīt bākā degvielu un tad samaksāt. «Pārdevēja uz mani skatījās kā uz jukušu un uzbrūkošā tonī paziņoja, ka nekas tāds nav iespējams, jo tad benzīnu zagtu,» atceras Dāle.
