Nataļa Ļutikova ar savas māsas dēliem, kurus Hersonas okupācijas varas iestādes piespiedu kārtā bija evakuējušas uz Krieviju. Foto no personīgā arhīva.
Stāsta ukraiņu sabiedriskā aktīviste Nataļa Ļutikova no Krimas, kura 2014. gadā bija spiesta pārcelties uz Kijivu
Kamēr Krievijas propaganda tiražē viltus ziņas par situāciju Hersonas apgabalā, apsūdzot Ukrainas varas iestādes, ka tās it kā gatavojas uzspridzināt Kahovkas HES aizsprostu, vietējie iedzīvotāji gatavojas reģiona atbrīvošanai. Protams, ne bez bailēm par savu dzīvību un nezinot, kad šis sapnis varētu kļūt par realitāti.
Hersonas apgabals, kas ir vistuvāk anektētajai Krimai, tika okupēts jau pirmajās kara stundās. Astoņu mēnešu kara laikā tieši šī teritorija kļuvusi par vienu no lielākajiem Krievijas «panākumiem» šajā karā. Taču tagad ciemi, kur dzīvo arī daudzi mani radinieki, masveidā saņem īsziņas un tālruņa zvanus ar lūgumu pamest Hersonu vai vismaz pārcelties no Dņepras labā krasta uz kreiso.
