Rīgā, Dzilnas ielā, — dzīvojamās mājas pagrabs, kas izvēlēts kā iespējama patvēruma vieta, ir diezgan primitīvs. Foto — Ieva Salmane
Pazemes stāvos un pagrabos, kas piemēroti patvertņu ierīkošanai, pietiktu vietas aptuveni trešdaļai rīdznieku. Patvēruma ierīkošana pašvaldībās neiet raiti, bet vēl gausāka ir Saeima un valdība, kas pamatīgi iekavējusi civilās aizsardzības darbus. Cik gatavi esam krīzei?
Pie deviņus stāvus augstās sociālo dzīvokļu mājas fasādes Dzilnas ielā Dreiliņos izlikta zaļa zīme ar četriem baltiem cilvēciņiem zem jumta. Tā mūsu valstī tiek marķētas bumbu patvertnes. Pie durvīm mūs sagaida sētniece, kas glabā pagraba atslēgas. Dodamies dziļumā. Tumšs, vārgi blāv dažas spuldzītes. Cauri garenajam pagrabam stiepjas apkures un siltā ūdens caurules. Gaiteņa grīda ir betonēta, bet padziļinājumos aiz caurulēm ir smiltis.
Aptuveni 500 kvadrātmetru plašās telpas vajadzības gadījumā spētu uzņemt 661 cilvēku, aplēsis glābšanas dienests. Sajūtas lejā spilgti kontrastē ar iespaidiem, ko nesen redzēju sociālo tīklu video no Ukrainas prezidenta vizītes Somijā. Tur viņam izrādīja Helsinku lielāko patvertni, kas paredzēta sešiem tūkstošiem iedzīvotāju. Askētiski, bet glīti iekārtotajās telpās atrasta vieta pat bērnu rotaļu laukumiem un sporta trenažieru rindām. Šeit Dreiliņos pagrabs ir pielāgots patvertnes vajadzībām tikai pērn. Iztīrīts no vesela vecu krāmu kalna, jo iemītnieki nevajadzīgās glāzes plītis, vannas un citas lietas bija krājuši pagrabā, stāsta sētniece.
