Foto — Ieva Lūka, LETA
Atklātā vēstule Zemkopības ministrijai un citām valsts pārvaldes institūcijām
Pašlaik Zemkopības ministrija virza grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Grozījumu galvenā iecere – bez saskaņošanas ļaut cirst būtiski lielākus kokus ārpus meža teritorijām un kopumā nozīmīgi palielināt iespējas cirst kokus drošību neapdraudošās situācijās – tiek pamatota ar vēlmi samazināt birokrātisko slogu, taču grozījumi tiek virzīti bez vides ekspertu iesaistes.[1]
Zemkopības ministrs ir apņēmības pilns neizdiskutētos grozījumus virzīt izskatīšanai valdībā jau šopavasar.[2]
Piedāvātie grozījumi rada nopietnas bažas ne tikai par vides kvalitātes pasliktināšanās riskiem, ainaviskā mantojuma apdraudējumu un ierobežoto sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, bet arī par negatīvo ietekmi uz mentālo veselību.
Mēs kā psihiskās veselības speciālisti esam kategoriski pret šādiem grozījumiem tieši no mentālās[3] un vispārējās veselības viedokļa.
Mūsu viedoklis ir pamatots ne tikai ar mūsu ikdienas praksi, bet arī ar nopietnu zinātnisko pētījumu bāzi. Ir pierādīts, ka dažādām koku sugām un veģetācijas struktūrām, kas ietver atsevišķus kokus, koku kopas parkos, mežainos apvidos, birzīs un citās teritorijās, kas atrodas gan publiskā, gan privātā sektora pārvaldījumā pie īpašumiem, gar ielām, krastmalām, dzelzceļiem un upju krastiem, ir labvēlīga ietekme uz psihisko veselību.
Saistību starp kokiem, to sniegtajiem labvēlīgajiem aspektiem un mentālo veselību pierāda ne tikai atsevišķi pētījumi, bet t. s. meta analīzes – milzīgi pētījumu apkopojumi, kas no tūkstošiem zinātnisko darbu atlasa kvalitatīvākos un ar speciālām aprēķinu metodēm izdibina saistības, efektus vai likumsakarības.
Kaut arī zinātniskā pierādījumu bāze ir ļoti plaša, sniedzam tikai nelielu pārskatu par zināmo:
· Jau 2016. gada Pasaules Veselības organizācijas pierādījumu pārskatā tika atklāts, ka pilsētu zaļās zonas, piemēram, parki un dzīvojamo zonu apstādījumi, ne tikai mazina gaisa piesārņojumu, ražo skābekli un absorbē lietus ūdeni, bet “var veicināt garīgo un fizisko veselību un samazināt pilsētu iedzīvotāju saslimstību un mirstību, nodrošinot psiholoģisku relaksāciju un stresa mazināšanu, stimulējot sociālo kohēziju, atbalstot fizisko aktivitāti un samazinot gaisa piesārņotāju, trokšņa un pārmērīga karstuma iedarbību” (WHO, 2016).
· 2023. gada meta analītiskā pētījuma, kas no 2112 pētījumiem atlasīja 18 kvalitatīvākos (respondentu skaits – virs 3 000 000), rezultāti liecina, ka palielināta zaļā platība ievērojami samazina depresijas risku un labvēlīgi ietekmē trauksmes samazināšanos (Liu et al., 2023).
· 2019. gada meta analītiskais pētījums (32 487 respondentu dati) atklāja, ka līdzās negatīviem sociālekonomiskiem un drošības faktoriem lielākai urbanizācijas pakāpei (vidējais adrešu skaits 1 km2 1 km rādiusā) un mazākai zaļajai zonai ir saistība ar depresijas rādītājiem (Generaal et al., 2019).
· 2019. gada kohortas pētījums, kur vairāk nekā 46 000 dalībnieku vecumā virs 45 gadiem tika pētīti ilgāku laiku, pievērsās jautājumam, vai konkrēta veida zaļā zona — koki, zāle vai zema veģetācija — sniedz priekšrocības mentālajai veselībai. Pētījumā konstatēts, ka cilvēki, kas dzīvo apkaimēs, kur 30% vai vairāk klāj koku lapotnes (lapu, zaru un koku stublāju slānis, kas nosedz zemi, skatoties no augšas), salīdzinot ar tiem, kas dzīvo apkaimēs ar 0–9% koku lapotņu, gandrīz par vienu trešdaļu mazāk izjutuši psiholoģisko stresu. Plašāka koku lapotne bija saistīta arī ar labāku vispārējo veselību. Tika secināts, ka tieši koki sniedz vairāk priekšrocību, kas saistītas ar mentālās veselības veicināšanu (Astell-Burt & Feng, 2019).
· 2022. gada pētījums par 30 gadu koku stādīšanas darbu Portlendā (ASV) apstiprināja saistību starp koku zudumu un palielinātu mirstību, kā arī paradīja, ka koku stādīšana ir saistīta ar samazinātu mirstību. Svarīgi, ka tieši lielāki koki ir saistīti ar lielāku mirstības samazināšanos. Zinātnieki aprēķināja, ka 140 koku iestādīšana radītu ikgadējus ieguvumus 14,2 miljonu ASV dolāru apmērā. Turpretim 140 koku uzturēšanas gada izmaksas būtu 2716–13 720 ASV dolāri (Donovan et al., 2022).
· Vēl viens 2022. gada pētījums parādīja, ka dzīvošana apkaimēs, kur pieejami koki tieši ar lieliem vainagiem, ir saistīta ar samazinātu medikamentu lietošanu, ko parasti izraksta sirds un asinsvadu slimību gadījumos, kā arī garastāvokļa traucējumu ārstēšanai (Chi et al., 2022).
· Viens no nesenākiem pētījumiem izgaismo koku saistību ar subjektīvo labklājību, kas ir konkrēta cilvēka personīgās dzīves kvalitātes un apmierinātības ar dzīvi mērs. Zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka koks pie mājas ir cieši un pozitīvi saistīts ar subjektīvo labklājību (Ordóñez et al., 2024).
· Arī daudzi sistemātiskie pārskati par pētījumiem uzrāda zaļo zonu un koku labvēlīgo ietekmi uz cilvēku psihiskās un vispārējās veselības rādītājiem, īpaši pasvītrojot ieguvumus veselībai sirds un asinsvadu slimību gadījumos, kā arī psiholoģiskās labbūtības sekmēšanas jautājumos (Callaghan et. Al., 2021; Gianfredi et al., 2021; Nguyen et al., 2021).
Vēlamies uzsvērt, ka Zemkopības ministrijas ieceres ir pretrunā ar Eiropas Savienības un citu attīstītu un modernu pasaules valstu vides politikas tendencēm, kas ir fokusētas tieši uz vides kvalitātes uzlabošanu un saglabāšanu kā veselīgas, labklājīgas, ilgtspējīgas valsts un sabiedrības garantu:
· Singapūras valdība, iesaistot plašāku sabiedrību un organizācijas, īsteno projektu The OneMillionTrees movement. Projekts aizsākās jau 2020. gadā, un tā ietvaros tiek stādīti miljoniem koku Singapūras parkos, ielu malās un dārzos ar mērķi uzlabot urbāno vidi un veicināt vides noturību pret klimata pārmaiņu radīto stresu dabai un sabiedrībai. Projekta īstenotāji uzsver ne tikai koku nozīmi nelabvēlīgu klimata izmaiņu ietekmē uz vidi, bet arī sociālo lomu, proti, koki un zaļās zonas “veicinās sabiedrības fizisko, mentālo un sociālo labbūtību” (https://www.greenplan.gov.sg/).
· Zināms, ka Eiropas Komisija izvirzīja mērķi līdz 2030. gadam iestādīt 3 miljardus koku, uzsverot šī mērķa pozitīvo ietekmi uz “klimatu, vidi, pilsētām un visu ES iedzīvotāju veselību un labbūtību” (European Commission, 2022). Ziņojumā uzsvērts, ka jaunu koku stādīšana neaizvieto esošo koku saglabāšanas nepieciešamību, bet gan tikai papildina centienus rūpēties un saglabāt koku un mežu daudzumu un kvalitāti.
· Eiropas Vides aģentūras (European Environment Agency, 2023) mājaslapā minēta virkne ieguvumu, ko sniedz koku rindas ceļa malās, urbānie meži un parki ikviena cilvēka, bet īpaši bērnu un senioru, fiziskajai un mentālajai veselībai. Aicinām iepazīties ar aģentūras mājaslapā minēto pētījumu sarakstu, kas apliecina vairāku Eiropas Savienības valstu centienus un panākumus realizēt šīs idejas dzīvē. Priecājamies, ka starp tādām valstīm kā Vācija, Nīderlande, Zviedrija u. c. ir minēti arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas panākumi.
Īpaši šajā laikā, kad ir zināms, ka Latvijas sabiedrība strauji noveco, dzimstības rādītāji ir kritiski zemi, fizisku un psihisku saslimstību līmenis dažādās sociālajās, dzimumu un vecumu grupās mūsu sabiedrībā arvien pieaug, ir būtiski balstīties uz zinātniskām atziņām un Eiropas Savienības vadlīnijām un ieteikumiem un mācīties no citu valstu pozitīvās pieredzes, tādējādi veicinot labvēlīgu, veselīgu un ilgtspējīgu vidi ikviena Latvijas iedzīvotāja un nākamo paaudžu labā. Ņemot vērā zaļo zonu un it īpaši lielo koku labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību visplašākajā šā vārda nozīmē, aicinām nekavējoties apturēt un atcelt šos grozījumus[4], jo to ilgtermiņa sekas nozīmēs būtisku kaitējumu iedzīvotāju dzīves kvalitātei, veselībai un labbūtībai. Mērķis – birokrātijas mazināšana – ir atbalstāms, taču šajā gadījumā zaudējumi ir būtiski lielāki par ieguvumiem. Aicinām turpināt meklēt jēgpilnus risinājumus birokrātijas mazināšanai.
Aicinām atbildīgās institūcijas valsts un pašvaldību līmenī palielināt investīcijas koku skaita palielināšanai apdzīvotās teritorijas, jo koku lapotnēs platības palielināšana var būt efektīvs risinājums jebkuras kopienas garīgās veselības atbalstam.
Vēršam uzmanību, ka birokrātiskā sloga samazināšana nedrīkst notikt uz sabiedrības kopējās labbūtības rēķina. Tieši otrādi – pastāvošie regulējumi nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību, novērš haotisku un nepamatotu koku izciršanu un garantē caurskatāmību lēmumu pieņemšanā.
Koku ciršanas saskaņošanas prasības ir nevis lieks apgrūtinājums, bet gan būtisks mehānisms, kas palīdz sabalansēt privātās un sabiedrības intereses, saglabāt ainavisko un ekoloģisko vidi un novērst subjektīvu vai nepamatotu dabas vērtību iznīcināšanu. Šāda veida “birokrātiskais slogs” patiesībā ir sabiedrības labklājības garants, kas nodrošina, ka mūsu pilsētas un ciemi saglabā savu raksturu un vidi nākamajām paaudzēm, kā arī mēs paši dzīvojam veselīgāku dzīvi.
Patiesā cieņā un sagaidot valstisku rīcību –
Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācija
Latvijas Psihiatru asociācija
Latvijas Darba un organizāciju psihologu biedrība
Biedrība “Adventure Therapy Latvia”
Marija Ābeltiņa, PhD, klīniskā un veselības psiholoģe ar pārrauga tiesībām, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore
Inese Elsiņa, PhD, klīniskā un veselības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste
Ilze Plauča, Dr.psih, klīniskais psihologs
Marta Celmiņa, miega speciāliste - pediatre
Evija Smilgāja, psihiatrs, narkologs
Laura Freimane, ārsts
Sabīne Bērziņa, PhD, izglītības un skolu psiholoģe
Liene Sīle, psihiatre
Kristīne Pastare, klīniskais un veselības psihologs
Guna Geikina. Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācijas valdes loceklis
Katrīna Ošleja, organizāciju psihologs
Evija Vilka, sertificēta drāmas terapeite un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja
Edmunds Vanags, psihologs, pētnieks
Karīna Jaškova, sertificēts klīniskais un veselības psihologs, kognitīvi biheiviorālās un dabā balstītas terapijas speciālists
Ieva Bite, Latvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe
Georgs Rubenis, fonda “PLECS” valdes loceklis
Kaspars Meļņikonis, SIA “Atklāj sevi” valdes loceklis
Baiba Griščuka, psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, 4 bērnu mamma
Tatjana Goluba, Mg.Psych., klīniskā psiholoģe, terapeite
Elita Kreislere, psihoterapijas speciāliste, eksistenciālā virziena terapeite, supervizore
Jeļena Harlamova, Dr.psych, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite
Anita Irbīte, klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste
Dina Skreitule, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste
Ilona Šargova, psihoterapijas speciāliste
Dace Zusmane, garīgas aprūpes vadītāja, “Latvijas Samariešu apvienība”
Marina Brice, klīniskā psiholoģe ar pārrauga tiesībām, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite un supervizore
Sandra Beatrice Sebre, PhD
Diāna Zande, Dr.psych., mg.art., kognitīvi biheiviorālā terapeite, supervizore, lektore
Unda Avota, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, ergoterapeite, sociālā darbiniece
Ksenija Truhana, psiholoģe, psihoterapijas specialiste
Vēstuli sagatavoja:
Marija Ābeltiņa, PhD, psiholoģe, zinātniece un praktiķe. Saņēmusi Latvijas Psihologu biedrības balvu “Gada jaunais zinātnieks – 2021”. Šobrīd ir Latvijas kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas (KBT) asociācijas valdes locekle.
Doktora grādu ieguva, studējot profesionālās izdegšanas fenomenu Latvijas Universitātē 2022. gadā. Gadu vēlāk uzrakstīja pirmo grāmatu par izdegšanu latviešu valodā.
Ir viena no pirmajām Latvijā, kas apguva KBT un shēmu psihoterapiju, tādējādi paplašinot cilvēku iespējas saņemt uz pierādījumiem balstītu palīdzību.
10 gadus strādājusi Krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” ar cilvēkiem un organizācijām krīzes situācijās. Ilgus gadus vadīja kursu “Plānošanas psiholoģiskie un sociālie aspekti”
Latvijas Universitātes Telpiskās attīstības plānošanas programmas ietvaros.
Šobrīd strādā privātpraksē un jau 20 gadus aktīvi darbojas, vadot un organizējot dažādus psiholoģiskos kursus un lekcijas privātuzņēmumiem, valsts un nevalstiskām organizācijām.
Inese Elsiņa, PhD, zinātņu doktore psiholoģijā, klīniskā un veselības psiholoģe, KBT psihoterapijas speciāliste. Šobrīd turpina izglītoties, apgūstot emocijās fokusēto terapiju (EFT) kā vienu no zinātniski pieradītam metodēm darbam ar pāriem. Jāatzīmē, ka Latvijā pašlaik nav neviena pilnu kvalifikāciju ieguvuša un sertificēta EFT psihoterapijas speciālista.
Psiholoģija nav Ineses pirmā augstākā izglītība. 2004. gadā Inese Latvijas Universitātē ieguva Humanitāro zinātņu bakalaura grādu Vācu filoloģijā un 2006. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti, iegūstot Sociālo zinātņu maģistra grādu Komunikācijas zinātnē.
Šobrīd strādā privātpraksē, kā arī dažādos projektos cilvēku psihiskās veselības jomā. Sadarbojas ar privātajiem uzņēmumiem darbinieku individuālajā konsultēšanā. Inesei ir arī pieredze, strādājot lektora un zinātniskā asistenta amatā, kā arī pētnieku grupā, veicot pētījumus par sabiedriski un zinātniski nozīmīgām tēmām psiholoģijas zinātnē.
Atsauces
Astell-Burt, T., & Feng, X. (2019). Association of Urban Green Space With Mental Health and General Health Among Adults in Australia. JAMA network open, 2(7), e198209. https://doi.org/10.1001/jamanetworkopen.2019.8209
Callaghan, A., McCombe, G., Harrold, A., McMeel, C., Mills, G., Moore-Cherry, N., & Cullen, W. (2021). The impact of green spaces on mental health in urban settings: a scoping review. Journal of mental health (Abingdon, England), 30(2), 179–193. https://doi.org/10.1080/09638237.2020.1755027
Chi, D., Aerts, R., Van Nieuwenhuyse, A., Bauwelinck, M., Demoury, C., Plusquin, M., Nawrot, T. S., Casas, L., & Somers, B. (2022). Residential Exposure to Urban Trees and Medication Sales for Mood Disorders and Cardiovascular Disease in Brussels, Belgium: An Ecological Study. Environmental health perspectives, 130(5), 57003. https://doi.org/10.1289/EHP9924
Donovan, G. H., Prestemon, J. P., Gatziolis, D., Michael, Y. L., Kaminski, A. R., & Dadvand, P. (2022). The association between tree planting and mortality: A natural experiment and cost-benefit analysis. Environment international, 170, 107609. https://doi.org/10.1016/j.envint.2022.107609
European Commission: Directorate-General for Environment, Three billion additional trees by 2030, Publications Office of the European Union, 2022, https://data.europa.eu/doi/10.2779/14732
European Environment Agency: Who benefits from nature in cities? Social inequalities in access to urban green and blue spaces across Europe, 2023, https://www.eea.europa.eu/publications/who-benefits-from-nature-in/who-benefits-from-nature-in
Generaal, E., Hoogendijk, E. O., Stam, M., Henke, C. E., Rutters, F., Oosterman, M., Huisman, M., Kramer, S. E., Elders, P. J. M., Timmermans, E. J., Lakerveld, J., Koomen, E., Ten Have, M., de Graaf, R., Snijder, M. B., Stronks, K., Willemsen, G., Boomsma, D. I., Smit, J. H., & Penninx, B. W. J. H. (2019). Neighbourhood characteristics and prevalence and severity of depression: pooled analysis of eight Dutch cohort studies. The British journal of psychiatry : the journal of mental science, 215(2), 468–475. https://doi.org/10.1192/bjp.2019.100
Gianfredi, V., Buffoli, M., Rebecchi, A., Croci, R., Oradini-Alacreu, A., Stirparo, G., Marino, A., Odone, A., Capolongo, S., & Signorelli, C. (2021). Association between Urban Greenspace and Health: A Systematic Review of Literature. International journal of environmental research and public health, 18(10), 5137. https://doi.org/10.3390/ijerph18105137
Liu, Z., Chen, X., Cui, H., Ma, Y., Gao, N., Li, X., Meng, X., Lin, H., Abudou, H., Guo, L., & Liu, Q. (2023). Green space exposure on depression and anxiety outcomes: A meta-analysis. Environmental research, 231(Pt 3), 116303. https://doi.org/10.1016/j.envres.2023.116303
Nguyen, P. Y., Astell-Burt, T., Rahimi-Ardabili, H., & Feng, X. (2021). Green Space Quality and Health: A Systematic Review. International journal of environmental research and public health, 18(21), 11028. https://doi.org/10.3390/ijerph182111028
Ordóñez, C., Kendal, D., Davern, M., & Conway, T. (2024). Having a tree in front of one's home is associated with GREATER subjective wellbeing in adult residents in Melbourne, Australia, and Toronto, Canada. Environmental research, 250, 118445. https://doi.org/10.1016/j.envres.2024.118445
World Health Organization. (2016). Urban Green Spaces and Health: A Review of Evidence. Copenhagen, Denmark. https://www.who.int/europe/publications/i/item/WHO-EURO-2016-3352-43111-60341
[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2025-lai-mazinatu-birokratiju-laus-nesaskanojot-cirst-vecakus-kokus.a591762/; https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/527f089b-a9ea-40be-bcdf-a062ae2e81ff?fbclid=IwY2xjawJPgfZleHRuA2FlbQIxMAABHUvseO4kJFddzDdbclt6OfNEqBerbDZ7UIb0LxGgRkZ8cLyODgfC34h-LQ_aem_YWGv2RA26ZoluXITPZioug
[2] https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351495/de-facto-partiju-terini-krizu-vadiba-un-koku-cirsana-birokratijas-mazinasanai
[3] Lietojam terminus “psihiskā veselība”, “garīgā veselība” un “mentālā veselība” kā sinonīmus.
[4] https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/9228662a-0bab-4273-a433-6e29b4f89ee7/preview