Kad slikto ziņu liekas par daudz pat manai rūdītajai acij, es dodos pastaigā. Man patīk piefiksēt grafiti zīmējumus pilsētā un ievākt savā telefonā ziedputekšņu ražu no pirmajām pavasara puķēm. Nesen Valdemāra ielā uzdūros līksmam vienradža portretam. Bet šonedēļ Daugavmalā elpu aizrāva mēļu krokusu klājiens.
Vispār galvaspilsētas dārznieki pelnījuši uzslavu un paldies, jo pēc ziemas nošņurkušajā Rīgā uzmundrina katrs košs ziediņš. Un mēs jau šajā žurnālā esam izlūkojuši, kādi pārsteigumi vēl gaida, — izrādās, jauniešu Dziesmusvētku noskaņās vasarā dungos un dancos arī dobes. Piemēram, Uzvaras parkā žilbinās Brauna Saule, Pērkons, Daugava pārlikums dzeltenu, sarkani melnu un zili violetu puķu valodā.
Pa pilsētu staigājot, vēl neesmu sastapusi jaunās zaļās šiltes. Varbūt jau esat ievērojuši — taisnstūris ar gaišāku vairogu, kas ieskauj zem jumta patvērušos cilvēciņus. Šādi ir jāmarķē bumbu patvertnes. Tās gan vēl ir retums, Rīgā pašlaik tikai 67, kas iekārtotas ēku pagrabos vai pazemes stāvos.
