Valdība sola finanšu sektora uzraudzības «kapitālo remontu», lai novērstu Latvijas iekļaušanu finansiāli neuzticamo valstu sarakstā
Jābeidz pindzelēties. Tāds bija jaunā premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) vēstījums 20. februārī, kad viņš daudzus pārsteidza ar jauniem priekšlikumiem Latvijas finanšu sektora attīrīšanai no netīrās naudas. Līdzšinējā valsts iestāžu rīcība bijusi tikai «kosmētiskais remonts», vajadzīgs pamatīgāks vēriens.
Kariņa teiktais atkal nolicis zem lupas Latvijas līdz šim darīto, lai apkarotu netīrās naudas plūsmas. Vēl pirms nedaudz vairāk nekā gada varēja šķist, ka ar sienu pārkrāsošanu pietiks, lai mēs pasaulei par sevi radītu pieklājīgu priekšstatu. Jau gadiem spiedienu radīja gan medijos regulāri iztirzātie naudas atmazgāšanas skandāli, gan ārzemju finanšu iestādes, kas cita pēc citas slēdza Latvijas banku korespondējošos dolāru kontus. Taču 2016. gada februārī par banku uzrauga FKTK vadītāju kļuva Pēters Putniņš, un jau drīz pēc tam regulators sāka bankām biežāk uzlikt lielākus sodus par naudas atmazgāšanas noteikumu pārkāpumiem. 2017. gada pavasarī Latvija pieņēma jaunu darbības plānu naudas atmazgāšanas risku samazināšanai līdz 2019. gadam. Šķita, ka viss būs «pa smuko».
