Māris Tūtins. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Māris Tūtins analizē Krievijas dronu ielidošanu NATO teritorijā un Latvijas darāmo
Kad naktī uz 10. septembri Polijā ielidoja 21 Krievijas drons, gaisā tika pacelti NATO iznīcinātāji. Šī bija pirmā reize, kad krievu droni notriekti virs NATO teritorijas, uzsvēra Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Vēlāk dronu atliekas atrada 17 Polijas vietās piecās vojevodistēs, visvairāk — Ļubļinā.
Polija pagājušajā nedēļā nonāca mediju virsrakstos vairākkārt — 12. septembrī valstī nedarbojās vienotais pasu reģistrs. 13. septembrī ķibeles piemeklēja bezskaidras naudas norēķinu sistēmu un atkal tika iedarbināta Polijas pretgaisa aizsardzības sistēma saistībā ar draudiem, ko pierobežā radīja krievu droni virs Ukrainas. Tajā pašā dienā krievu drons ielidoja Rumānijā, tā pacēla gaisā divus iznīcinātājus F-16.
Kā vērtēt to, ka nedēļas laikā Krievijas droni pārkāpuši jau divu NATO valstu robežu, devos iztaujāt Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieku pulkvedi Māri Tūtinu.
Viņa aizņemtības dēļ tiekamies NBS telpās Krustabaznīcas ielā Rīgā. Tūtins ieved plašā vietā, uz plāksnītes rakstīts «Karavīru labklājības centrs». Vitrīnā pie sienas sarindoti spoži NBS sportistu uzvaras kausi. Pa vidu foto ar hokeja vārtsargu Artūru Irbi un bijušo NBS komandieri Leonīdu Kalniņu. Tūtins atgādina Irbes leģendāros vārdus pēc Latvijas uzvaras pār Krievijas izlasi 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā: «Es dzīvoju visus šos 33 gadus šai dienai.»
Ielējis glāzēs vēsu ūdeni, pulkvedis ir gatavs. Runā rāmi, apdomājot katru teikumu. Piesardzība izteikumos raksturo visus virsniekus, jo daudz no viņiem zināmā nav publiski izpaužams. Par Polijas incidentu Tūtins pieļauj — visdrīzāk tā bija mērķtiecīga provokācija, lai pārbaudītu, «vai NATO vispār spēj uz kaut ko reaģēt». Viņaprāt, «NATO ļoti veiksmīgi pat bez politiskiem lēmumiem pacēla iznīcinātājus», iesaistījās pretgaisa sistēmas no citām valstīm. «Tas parāda, ka ar katru šādu gadījumu kļūstam spēcīgāki, vairāk saprotam Krievijas iespējamos rīcības modeļus.» Viņš nekomentē, vai droni mērķēja sasniegt Žešovas lidlauku, caur kuru notiek sabiedroto ieroču piegādes Ukrainai. «Ko tieši viņi gribēja sasniegt, to varēs apstiprināt Polijas kolēģi, arī — kas tie bija par droniem, kaujas vai izlūkošanas. Primārais mērķis, šķiet, bija provokācija un NATO komandvadības jeb lēmumu pieņemšanas procesu testēšana.»
Pulkvedis uzskata — pēc dronu incidenta pieņemtais NATO lēmums par operāciju Austrumu sardze, lai stiprinātu alianses flangu, skaidri rāda, ka ilūziju par Krieviju nav. Tūtins uzsver, ka mums vajag nevis vaimanāt un šausmināties, bet katram savā jomā strādāt pie valsts aizsardzības.
Ko pulkvedis domā par Polijas ārlietu ministra aicinājumu NATO pacelt lidmašīnas un notriekt krievu dronus jau virs Ukrainas teritorijas? Tūtins to uzskata par pragmatisku soli, bet izšķiršanās jāatstāj politiķu ziņā. Tas pats attiecas uz lēmumu neslēgt gaisa telpu virs Ukrainas, kas saistīts ar bažām par situācijas eskalāciju. «Krievija jau vismaz no 2007. gada nepārtraukti skatās, ko var darīt, kādu eskalāciju veikt, nesasniedzot NATO 5. panta iedarbināšanu.» Viņš bijis Igaunijā, kad 2007. gadā Tallinā notika masīvi hibrīduzbrukumi un vardarbīgi nemieri pēc padomju karavīru pieminekļa jeb bronzas Aļošas pārvietošanas. Viņš piesauc arī 2021. gada vasarā pret Latviju, Lietuvu un Poliju pēkšņi sākto hibrīduzbrukumu — masveida nelegālo imigrāciju no Baltkrievijas, kas turpinās jau četrus gadus. Nākamais Krievijas solis ir droni — tā attīstījusi un izmēģina šo tehnoloģiju. Viņš būtībā salīdzina to ar nelikumīgas robežšķērsošanas hibrīduzbrukumu.
Krievijas darbības veiktas, lai grautu NATO organizāciju no iekšienes, šķeltu dalībvalstu sabiedrību. Primārais mērķis esot nostādīt NATO situācijā, kad politiskā vadība nesaprot, kādi lēmumi ir jāpieņem. Skaldi un valdi princips joprojām ir dzīvs.
Kāpēc Polijas incidents nebija 5. panta iedarbināšanas vērts? Tūtins atbild, ka tas jāizlemj pašai dalībvalstij, jo 5. pants nozīmē apdraudējumu suverenitātei. Polija lūdza iedarbināt 4. pantu, kas nozīmē — situācija nav ikdienišķa, tādēļ notiek konsultācijas, kuru rezultātā nonāk pie atbalsta risinājumiem. Līdz šim 4. pants aktivizēts tikai septiņas reizes, Polijas gadījums bija astotais.
Vaicāts, vai mums jāraizējas par ASV atbalstu, ja tiktu rosināts 5. panta gadījums, Tūtins ir mierīgs — amerikāņi joprojām ir aktīvi klātesoši gan Baltijas valstīs, gan Polijā.
Lēmums par Austrumu sardzi bija šo 4. panta konsultāciju rezultāts. NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Alekss Grinkevičs uzreiz paziņoja, ka vajag pa jaunam skatīties uz situāciju, jo šis incidents Polijā ir plašāks nekā agrākie. Austrumu robeža ir visa NATO pirmā līnija, ko dronu lidojumi padara ievainojamu. Amerikāņu ģenerālis Grinkevičs pagājušajā nedēļā bija arī Latvijā, tikās ar mūsu politisko un militāro vadību, apsprieda rīcību šādos gadījumos.
Pagaidām par Austrumu sardzi publiski zināms, ka Dānija, Francija, Vācija un Lielbritānija ar papildu lidmašīnām atbalstīs NATO austrumu flangu pret Krievija draudiem. Paredzēts izmantot sensorus un ieročus dronu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai. Pie tā strādā arī Latvija. «Varu teikt, ka šādas sistēmas mums tiek ieviestas.» Turklāt pretgaisa aizsardzība Baltijas reģionam ir veidota kā diezgan vienota sistēma. Viņš arī atgādina, ka dronu ražošanā esam spējīgāki nekā pirms dažiem gadiem. Attīstība nozarē ir strauja, viss jaunais tiek testēts karalaukā. «Mēs varam būt efektīvi tikai tad, kad ir cieša sazobe ar Ukrainu.»
Paralēli notiek pretdronu sistēmu izveide — tā ir gan elektromagnētiskā karadarbība, gan droni, kas cīnās pret droniem. «Katram instrumentam ir jāatrod pretinstruments. Tā ir sacensība.»
NBS jau kopš 2021. gada iet palīgā Valsts robežsardzei, notiek darbs pie Baltijas aizsardzības līnijas izveidošanas. Jau nepilnu gadu — kopš krievu drons ielidoja un nogāzās Latgalē — austrumu pierobežā ir izvietotas Latvijas pretgaisa aizsardzības vienības. Bet tā nav garantija, ka, tāpat kā Ukrainā, kāds naidnieka drons nevar aizlidot garām, atgādina Tūtins.
Pulkvedis teic, ka galvenais tagad ir neuzķerties uz Krievijas manipulatīvajām darbībām informācijas telpā, jo «mums blakus ir monstrs, kas nemainīsies tuvākajās desmitgadēs». Krievija turpinās kultivēt bailes visā Rietumeiropā, ietekmēt politiķus. Kā piemēru viņš min nule sociālajos tīklos masveidā publicētos video, ka uz šosejas Kaļiņingradā it kā izvietotas Iskander raķetes, lai trenētos palaišanai uz Poliju. Krievijas militāro mācību Zapad kontekstā Tūtins uzsver — mācības ir mazākas nekā iepriekš, bet ne informācijas vidē. Jau janvārī internetā sākās līdz šim neredzētas darbības pret bruņotajiem spēkiem, viltotu e-pastu nosūtīšana medijiem, virsnieku nelietīga apmelošana sociālajos tīklos, izteikti vairāk prokremliskas retorikas parādījās arī latviešu valodā. «Krievija vispirms cenšas maksimāli strādāt ar mūsu smadzenēm.» Tāpēc, veidojot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, Latvija iet pareizā virzienā, saka pulkvedis.
Ēdienkarte
- Divas glāzes auksta ūdens
* Paldies Ir sadarbības partnerim Tilde, kura izstrādātā tehnoloģija Tilde Transcribe ikdienā atvieglo mūsu žurnālistu darbu.
