Zīmējums — Mārtiņš Upītis.
Kā premjerministrs Andris Šķēle (54) atstājis divējādu mantojumu - spējīga vadītāja labos darbus apēno paša mīklainie darījumi, kuros savijusies publiskā vara un personīgās intereses
Stāsts par trīskārtējo Latvijas premjerministru Andri Šķēli būtībā ir vienlaikus gan īsais vēstures kurss par mūsu valsts politisko attīstību pēdējās divās desmitgadēs, gan cilvēka pretrunīguma vispārīga ilustrācija. Šķēli kā «oligarhu» pieskaita pie «ļaunuma saknēm», kas no Latvijas jāizravē par katru cenu, taču ne viņš vienpersoniski radījis politiskās korupcijas sērgu, un diezin vai bez viņa nokļūšanas valdības vadītāja krēslā 1995.gada decembrī tālākā notikumu attīstība Latvijā būtu radikāli atšķirīga tieši šajā aspektā, jo valsts nozagšanas pamati jau bija ielikti pirms viņa. Taču notikumu attīstība varēja gan būt citāda mūsu valsts eiropeiskās orientācijas ziņā, ja 1995.gada populisma pilnajā rudenī notikumi valstī būtu attīstījušies citādi.
