Divi lielākie lauksaimniecības subsīdiju saņēmēji saimnieko Zemgales leknajos līdzenumos Dobeles novadā — dāņiem piederošā Ingleby Dobele Agro un Agrofirma Tērvete. Foto — Ieva Salmane.
Maksājot subsīdijas par katru apsaimniekoto hektāru, vislielākais Eiropas Savienības atbalsts tiek lielajiem zemju īpašniekiem. Pašlaik Latvijā pie 6% zemnieku nonāk 60% no visiem platību maksājumiem. Vai iecere uzlikt «griestus» lauksaimniecības subsīdijām to patiešām mainīs?
Brīnišķīgs skats paveras no ieplakas, kurā ieved zemnieks Juris Lazdiņš — visapkārt apstrādāti lauki, vienā pusē tālumā vīd kaimiņu Agrofirmas Tērvete govju kūtis, otrā Tērvetes Dabas parks. «Mums vajadzētu lepoties, ka latvieši spējuši izveidot tik lielas saimniecības,» saka Juris Lazdiņš, kurš vada ne tikai savu saimniecību, bet arī Zemnieku saeimu.
Viņa Lazdiņos ir 1500 hektāru leknas Zemgales zemes, tomēr tā nav starp lielākajām lauku saimniecībām un nesaņem arī lielākos Eiropas Savienības platību maksājumus. Šīs subsīdijas maksā par katru lauksaimniecībā izmantojamo hektāru neatkarīgi no tā, kas uz tā saražots. Tātad — jo vairāk zemes, jo lielāki subsīdiju ieņēmumi. Piemēram, vairāk nekā miljonu eiro gadā saņēmusi dāņiem piederošā Ingleby Dobele Agro, kas apsaimnieko gandrīz astoņus tūkstošus hektāru turpat blakus Lazdiņiem. Un cits Lazdiņa kaimiņš — Agrofirma Tērvete — ir otrs lielākais subsīdiju saņēmējs.
