Vija un Sergejs sēņojot vienmēr ņem līdzi arī suņus Taigu un Gavriku. Foto no personīgā arhīva.
Kaut arī pagājusi vairāk nekā nedēļa, Vija Rodionova-Sirmā joprojām uztraucas. Līdz šim viņa ķepaiņus bija redzējusi tikai zooloģiskajā dārzā, bet nu dzīvnieku ieraudzīja mežā, kur norobežojuma cilvēku drošībai nav.
Tā bija piektdiena, 13. septembris. Vija kopā ar vīru Sergeju un abiem suņiem Taigu un Gavriku devās sēņot uz Vaiņodes mežiem. Vaiņode ir pagasts Dienvidkurzemes novadā, apmēram 60 kilometrus no Liepājas. Vietējos mežus abi pārzina kā savu kabatu. «Ejam sēņot jau 46 gadus — kopš apprecējāmies.» Ar pilniem groziem nāk mājās pat tad, kad citi žēlojas par sliktu gadu. Vija zina īstās vietas, jo te uzaugusi. Viņas omītes māja atradās meža biezoknī.
Abi sēņotāji pa mežu parasti virzās 20 metru jeb skatiena attālumā viens no otra. Taču šoreiz Sergejs mazliet atpalika. Teicās esam noguris. Pulkstenis rādīja jau ap diviem dienā. Arī abi suņi nez kur nozuda, lai gan parasti skraida saimnieces tuvumā. Tomēr Vija turpināja virzīties uz priekšu, līdz 50 metru attālumā ieraudzīja dzīvnieka siluetu. Tas bija pakāpies uz žagaru kaudzes un grozīja galvu. Dzīvnieka kažoks bija «nokaltušu zirgskābeņu krāsā», augums ap 1,20 metriem.
