«Rakstnieki vispār raksta par to, ko nekad nav pieredzējuši un kur nekad nav bijuši. Rakstīšana un idejas ir intuitīva un mistiska padarīšana,» atgādina Inga Žolude. Foto — Matīss Markovskis
Inga Žolude (1984) — proziste. Studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē, ar Fulbraita stipendiju papildinājusies Dienvidilinoisas Universitātē ASV. Publicē prozu kopš 2002. gada, astoņu grāmatu autore.
Ar rakstnieci Ingu Žoludi sarunājas Guntis Berelis
Ingu Žoludi (36) pirmoreiz intervēju pirms desmit gadiem, bet vēl pāris gadu agrāk viņas debiju prozā vērtēju kā itin cerīgu, vēl vairāk — prognozēju, ka no viņas turpmāk varētu gaidīt ko iespaidīgu. Nojauta mani nav vīlusi, šodien Žolude ir viena no savdabīgākajām un ražīgākajām savas paaudzes rakstniecēm Latvijā, nu jau astoņu visnotaļ cienījamu grāmatu autore, un viņas proza tulkota vācu, angļu, slovēņu, zviedru, čehu, ungāru, lietuviešu, armēņu valodā. Ne sevišķi klātesoša skaļās sabiedriskās norisēs, viņa savas pārdomas pa laikam izsaka kādā kultūras medijā. Tomēr būtiska viņas laika daļa atvēlēta rakstniecībai, un tas raksturo Ingu kā nopietnu, mērķtiecīgu cilvēku.
