Ieva Ozoliņa. Foto — Andrejs Baida
Ievas Ozoliņas attiecību drāma Dotais lielums: mana māte par rīdzinieka Raita Ozola ģimeni 2017. gada nogalē saņēma žūrijas balvu Amsterdamas kinofestivālā, bet šonedēļ piedzīvo Latvijas pirmizrādi
Dažas dienas pirms gadumijas režisore Ieva Ozoliņa nekala plānus šampanieša ballītei. Kamēr jaunākā no viņas četrām atvasēm, sešgadīgā Dagmāra, iegrimusi rotaļās ar Ievas kolēģu dēlu, mamma studijā Fa Filma apzvanīja bērnunamus, vēloties dokumentēt Jaunā gada sagaidīšanu kādā no tiem. Filma par indivīda vietu šajā sistēmā iecerēta jau labu laiku pirms tam, kad birokrātiskiem un ētiskiem absurdiem uzmanību pievērsa mediji.
Ieva drīzumā Rīgā sagaidīs Unu Oļševsku — uz Angliju savulaik adoptētu bērnunama audzēkni no Latvijas, ar kuru sadraudzējusies, gatava viņu izmitināt pie sevis. «Adoptētie bērni drīkst pieprasīt atpakaļ veco identitāti. Viņa to ir izdarījusi, tagad ar jauniem dokumentiem ies pie iestādēm meklēt māsu Zani, es iešu viņai līdzi ar kameru.» Filmas nosaukums jau izdomāts — Māte valsts.
