Izraēlas un Libānas sarunas par pamieru rit tā, “it kā Hezbollah nemaz neeksistētu”, kamēr tieši šis grupējums turpina noteikt kara un miera robežas Libānas dienvidos.
Nu un tad?
Libāna formāli ir valsts, taču kopš neatkarības nekad īsti nav kontrolējusi visu savu teritoriju. Hezbollah ir kļuvis par valsti valstī — ar saviem ieročiem, sabiedrotajiem un spēju izjaukt jebkuru vienošanos.
Kāda ir priekšvēsture?
Libānas traģēdija sākas jau pēc Osmaņu impērijas sabrukuma, kad Francija un Lielbritānija kā koloniālās lielvaras sadalīja mandātus Tuvajos Austrumos. Libāna 1943. gadā tapa kā trausls kompromiss starp reliģiskām kopienām — sunnītiem, šiītiem un maronītu kristiešiem. Šo līdzsvaru satricināja palestīniešu bēgļu ierašanās pēc Izraēlas valsts izveides. Libāna kļuva par spriedzes krātuvi, kur katra jauna krīze draudēja izjaukt jau tā nestabilo kārtību.
Kas ir pats svarīgākais?
Hezbollah radās pēc 1982. gada Libānas kara, kad Izraēla okupēja valsts dienvidus, bet Irānas Islāma revolūcijas gvardes korpuss palīdzēja šiītu garīdzniekiem izveidot šo organizāciju, kuras nosaukums nozīmē “Dieva partiju”. Sākotnējais mērķis bija Islāma revolūcijas eksports uz Libānu un cīņa pret Izraēlu. Pēc Libānas pilsoņu kara beigām Taifas vienošanās 1989. gadā paredzēja kaujinieku atbruņošanu, taču Hezbollah bija vienīgais militārais spēks, kam atļāva paturēt ieročus. Kopš 80. gadu otrās puses tas ir Libānas nestabilitātes avots.
Kas vēl jāzina?
Šajā konfliktā Libānas valdība bieži ir tikai dekorācija, Hezbollah rīcību tā nevar ietekmēt. Tāpēc Izraēla var runāt ar Libānas vēstniekiem, savukārt Hezbollah var atbildēt, ka šādas sarunas to “īsti nenodarbina”. Taču izravēt Hezbollah no Libānas dienvidiem Izraēlai jau ilgstoši neizdodas, tā pastāvīgi sastopas ar jauniem šiītū kaujinieku radītajiem draudiem. Piemēram, pēdējā laikā viņi sākuši izmantot optiskās šķiedras vadītus dronus, kurus elektroniski nevar novirzīt no mērķa.
Kas tālāk?
Ātra risinājuma nav. Izraēla grib drošību ziemeļos un cer Hezbollah atstumt no robežas, taču tas izskatās iluzori — vēl jo vairāk pēc pieredzes Gazā, kur daudz mazākā teritorijā nav izdevies iznīcināt Hamās. Irāna savukārt var jebkurā brīdī izmantot Hezbollah kā sviru sarunās ar ASV un Izraēlu. Rezultāts ir valsts, kas pastāv formāli, bet nespēj savaldīt savas teritorijas bruņotos spēkus. Beirūta reiz bija elegants, kosmopolitisks Austrumu finanšu centrs; tagad Libānas stāsts ir par to, kas notiek, ja kopienu kaislības, impēriju mantojums un ārējo spēku spēles netiek iegrožotas.
Teksts tapis pēc raidieraksta “Ārskats” 5. jūnija ieraksta “Libānas lāsts. Ukraiņu salūts Sanktpēterburgā. Republikāņi pret Trampu”.
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
