Igors Miezis, SIA Rūjienas Saldējums valdes priekšsēdētājs. Foto — Ieva Salmane
Drīz pēc tam, kad par to uzzināju, jau biju lidmašīnā — Rūjienas Saldējuma saimnieks Igors Miezis atceras, kā izdevies no Amerikas uz Eiropu atvest MiniMelts saldējuma tehnoloģiju. Tagad uzņēmums sāks ražot vēl vienu šā Latvijā īsti neiepazītā kāruma veidu
Vēsturiskajā Rūjienas Piensaimnieku sabiedrības ķieģeļu ēkā, kurā tagad darbojas saldējuma fabrika, valda rosība. Mūsu ciemošanās dienā ražošana apstādināta, strādnieki montē jaunu iekārtu. SIA Rūjienas Saldējums īpašnieks Igors Miezis neslēpj: uzņēmumam, kas 60—65% produkcijas eksportē, koronavīrusa radītie tirdzniecības ierobežojumi nākuši kā auksta duša. Taču neviens darbinieks nav atlaists. Igoram, kā vienmēr, ir plāns.
15 gadu vecumā viņš vasarā esot tirgojis saldējumu vafeļu glāzītē, eskimo uz kociņa un «saldējuma desas» Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Atpūtnieku bari atspirdzinājumu pirkuši naski. 1985. gadā pusaudzis mājās braucis ar taksometru. Mammas mēnešalga svārstījās 180—250 rubļu robežās, viņš dienā varēja nopelnīt 50—60 rubļus. «Nebija viegli tikt pie tā darbiņa. Saldējuma bāzi Jūrmalā turēja gruzīnu tautības pārstāvis. Man palīdzēja draudzība, centra cilvēki Rīgā, visādi izdzīvošanas grupējumi,» Igors piebilst.
