Debesu patvērums ir ASV literatūras klasika, kas atklāj Ziemeļāfrikas draudīgo pievilcīgumu
Lai gan amerikāņu rakstnieka Pola Boulza romāns Debesu patvērums pamīšus pievēršas trim centrālajiem tēliem — amerikāņu laulātajam pārim Portam un Kitai, kā arī viņa ģimenes draugam Taneram —, par grāmatas galveno varoni drīzāk gribas saukt Ziemeļāfrikas tuksnešaino pasauli. Tā ir viņiem sveša zeme, kas nebūt nevēlas atklāt savus noslēpumus cilvēkiem no malas un uz ikvienu mēģinājumu atbild ar prettriecienu.
Tomēr tieši šī neviesmīlība un noslēgtība vilina Portu, kurš sevi tur par ceļotāju, ne tūristu. Nesen ir beidzies Otrais pasaules karš, un viņš vēlas aizbēgt no tā ēnas un citām «mehanizētā laikmeta» izpausmēm. Tāpēc viņš pārliecina abus līdzbraucējus doties dziļāk Sahārā, jo trijotnes sākotnējā pieturvieta — ostas pilsēta Orāna tolaik Francijas pārvaldītajā Alžīrijā — Portam šķiet tik vien kā «bezkrāsains jūklis», vienlaikus pārmērīgi rietumnieciskota un noplukusi.
