Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 1
Gada nogalē, noslēdzoties programmai Latviešu grāmatai 500, tika pieņemts Rīgas manifests Tiesības uz lasīšanu. Norādot uz ievainojamību, ko rada kritiskās domāšanas trūkums apvienojumā ar steigu un nevēlēšanos iedziļināties, manifests runā par vērtību, kāda piemīt spējai koncentrēties, iedziļināties lasītajā, izturēt un izbaudīt domāšanas piepūli. Tas aicina uztvert lasīšanu un grāmatu kultūru kā Latvijas izaugsmes pamatu.
Plašāku kontekstu šim skatījumam veido Rietumu pasaulē notiekošās debates par Apgaismību 2.0. Pēdējos desmit gados dažādi autori atkārtoti pie tām ir atgriezušies, un nekas neliecina, ka tās tuvotos noslēgumam. Tā grāmatā Apgaismības krīze, kas nāca klajā Berlīnē apmēram vienlaikus ar Rīgas manifesta pieņemšanu, filozofs Mihaēls Hampe izvērsti analizē mūsu kopējo neuzticēšanās un dezorientācijas stāvokli, kurā publiskajā telpā cirkulē viedokļi, kam, izņemot īslaicīgu sensācijas slāpju apmierinājumu, nav nekādas nozīmes mūsu dzīves veidošanā. Atgriešanās pie apgaismības kā garīgas pilngadības treniņa viņa ieskatā ir viens no ceļiem uz stabilitāti.
