Eriks Naivo
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 3
akmentiņš dārzā
paliku pavisam mazs akmentiņš dārzā puķe kalnā vējš melnajā nemierīgā jūrā aiz maniem pleciem bija spārni tagad tikai kauli āda
augu siltajā zemē kā maize krāsnī kā mēle mutē sarkana asa
nenoteiktība
ekoloģiskā nenoteiktība kā likuma gars miegainā dienā vējainā laukumā soļo pretī baznīcai noliecot galvu taisa selfiju
***
ziedu smarža tramvajā sārtums vaigos kad kāpu ārā tu pasmaidīji man
slimības un nāve
grūtības kā slimība un nāve
nāk bezmiega naktī
šie ziedi aug atsevišķi
dobes mala celta augstu mēslojumā
asaras šo ziedu sakne
slimība un nāve
kursabiedrs
kursabiedrs sūdzas teica ka vairs nevar
pirmajā kursā vēl varējām visu paspēt tagad ne
kursabiedrs sūdzas teica ka vairs nevar