Hitlera kolekcijas kuratora mazmeitas galeristes lomā Dārta Cīrule, kolekcionārs — Arturs Krūzkops. Foto — Marko Rass
Dailes teātra izrāde Nachtland — par vāciešiem, ne jau mums
Uztraucoši sarkanā fotogrāfijā uz programmiņas vāka redzam neskaitāmas telefona kameras, kas steidz fotografēt. Visus interesē kāda glezna. Visus interesē arī tas, kā Dailes teātra nospraustajā kursā uz Eiropu iekļaujas sezonas pirmā pirmizrāde — režisora Toma Treiņa iestudētā Mariusa fon Maienburga luga Nachtland uz teātra Lielās skatuves. Maienburgs ir Eiropas dramaturģijas zvaigzne, un komplimenti Dailes teātrim par lielisku lugas izvēli ir no sirds. Tikai atcerieties — laba luga vēl nenozīmē, ka laba būs arī izrāde.
Vācu dramaturga Mariusa fon Maienburga iecienīts mākslinieciskais paņēmiens ir uzbrukums. Iztēlojieties, ka esat vācietis, sēžat teātra zālē un jūs nosauc par nacistu. Un iespējams, ka jūs tāds arī esat. Tāds ir Nachtland kopsavilkums, lai arī stāsts ir daudzslāņaināks. Pēc tēva nāves bērni ar savu otro pusīšu palīdzību šķiro atstāto iedzīvi un uzduras Ādolfa Hitlera gleznai. Viņu jau sākotnēji saspīlētās attiecības vienā mirklī iegūst jaunas pakāpes spriedzi, jo... glezna ir kaut kā vērta. Bet tikai tad, ja iespējams pierādīt, kā tā nonākusi ģimenē.
