Izrādes centrā ir Jūlijas Ļahas spēlētā Hekube, kuru atbalsta sieviešu koris. Publicitātes foto
Antīkās traģēdijas iestudējums Daugavpils teātrī uzdod skatītājam sāpīgu jautājumu — ko izvēlētos tu?
Eiripīda luga latgaliski? Jā! Neticiet man uz vārda, ka pagājušā gada izskaņā režisores Tatjanas Stepančenko-Bogdanas Daugavpilī iestudētā antīkā traģēdija Hekube pašlaik ir viena no labākajām izrādēm Latvijā. Aizbrauciet pārbaudīt!
Hekube ir pie Trojas cikla piederīgs darbs. Trojas karš grieķiem bija sabiedrības fundamentu satricinošs notikums, kas lika novilkt sarkanās līnijas uz gadu simtiem — starp savējiem un svešiem, starp godu un noziegumu. Antīkais teātris jaunus sižetus saviem skatītājiem nerādīja, izmantoja mītus un nostāstus, bet interpretēja tos atbilstoši konkrētajam laikam. Tāpēc Eiripīds būtiski atšķiras no saviem literārajiem priekšgājējiem — kur Aishils un Sofokls seko tradicionālām reliģiskām un politiskām praksēm, uzskatot, ka mākslai jāuztur status quo, viņš rāda dzīvi tās pretrunās un uzstāj, ka teātris var būt arī kritisks.
