Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?

  • Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
  • 29.11.2020
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, cik novēloti nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem. Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darbavietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā Covid viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Jaunākajā žurnālā