Komponista Jāņa Lūsēna un dzejnieces Māras Zālītes rokoperas Sfinksa atjaunotais iestudējums šobrīd piedzīvo triumfu ar 30 izpārdotām izrādēm visā Latvijā. Tikmēr Lūsēns smeļas klusuma spēku Ozolu skolā tālu no Rīgas
Mācību gada vidū skolās trūkst vairāk nekā 200 skolotāju, visbiežāk latviešu valodas un matemātikas stundās. Ministrija sagatavojusi atkal jaunu skolu finansējuma modeli un cer, ka būtisks algu pielikums palīdzēs noturēt jaunos pedagogus, no kuriem daudzi raksta atlūgumus
Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā. Viņa darbu amatā sāks 13. februārī.
Režisors Ivars Seleckis (88) savās filmās izstāstījis gan 20. gadsimta otrās puses, gan pašreizējā laika Latvijas vēsturi — to, kuru veido cilvēku likteņi. Un turpina to darīt jaunajā dokumentālajā filmā Zemnieki, kas pirmizrādi piedzīvoja 4. oktobrī
Valdība šovasar mainīja skolotāju atalgojuma sistēmu ar vienu galveno mērķi — piespiest pašvaldības tālāk optimizēt skolu tīklu, lai atrastu naudu pedagogu algu kāpināšanai. Tomēr skolu direktori ceļ trauksmi par algu iestrēgšanu, un pieredzējis eksperts brīdina, ka reforma drīzāk kaitē
Valdība šogad mainīs skolu finansēšanas kārtību, naudu pedagogu algām turpmāk piešķirot pašvaldībām, nevis konkrētām skolām atbilstoši bērnu skaitam. Ministrija cer tā panākt mazo skolu reorganizāciju. Taču reformas risks ir lielāko skolu noplicināšana, iesaldējot skolotāju algas
Drabešu Jaunā pamatskola ir kopienas skola, ko raksturo humānisms, atvērtība, partnerība, efektivitāte un dinamiskums. Ikviena skola ir instruments visas apkārtējās teritorijas attīstībai, īpaši reģionos. Izglītība ir valsts un sabiedrības asinsrite. Par ierosinājumu slēgt skolas, vadoties pēc skolēnu skaita, būtiskākais kritērijs skolas turpmākai pastāvēšanai ir piedāvātās izglītības kvalitāte, kas ir sabalansēta ar izmaksu efektivitāti. Ja skolu slēgšanas vienīgais iemesls ir naudas trūkums, tad varam nonākt situācijā, kur paši būsim spiesti atzīt - esam pieņēmuši lēmumu, kuram nav pietiekama pamatojuma.
Oktobra vidū plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē iekļauts likumprojekts, kas piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu arī pamatskolu klasēs un liegt darboties skolām ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Skaidrojot nu jau atcelto ieceri, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atsaucās uz valdības rīcības plānu, kas paredz nodrošināt “kvalitatīva vispārējās izglītības iestāžu tīkla un izglītojamo telpiskās mobilitātes kompleksus risinājumus”, tomēr realitātē šāds lēmums (minimālais izglītojamo skaits sākumskolas 1. līdz 6. klasē varētu būt 400, pamatskolas 1. līdz 9. klasē – 450)* nozīmētu daudzu Latvijas skolu pastāvēšanas beigas – tai skaitā visas privātskolas, vecāku dibinātās skolas, kā arī virkni pašvaldību skolu. Nav iespējams novilkt līniju, zem kuras jāsakārtojas visām skolām – ir jāsaredz katras skolas pievienotā vērtība un jāļauj vecākiem un bērniem izvēlēties.
Sabiedrības redzējumam par skolotāja profesiju ir fundamentāla nozīme, lai vairotu šīs profesijas prestižu. Un ļoti labs jautājums - kas veido skolotāja prestižu? Pēc definīcijas Oksfordas vārdnīcā prestižs nozīmē autoritāti, cieņu, reputāciju un ietekmi. Es gribētu šos apvienot un teikt, ka prestižs ir citu cilvēku projekcija, uztvere, redzējums (paradigma) par konkrēto profesiju.
Iepriekšējo valdību centieni piespiest pašvaldības slēgt pustukšās skolas un samazināt pedagogu skaitu situšies kā pret mūri. Vai jaunajai izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai to izdosies izdarīt?
Ilga Šuplinska jau paspējusi piesaistīt uzmanību ar kritiku pret skolu «mehānisko slēgšanu» un iestāšanos par latgaliešu valodu. Ko varam gaidīt no viņas kā izglītības ministres?
Jaunā valdība uzsver, ka tiks turpināts darbs pie Izglītības un zinātnes ministrijas pilnveidotā vispārējās pamatizglītības mācību satura un mācīšanās pieejas, kas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtā nepieciešamās kompetences. Reforma nav revolūcija, bet gan loģisks nākamais attīstības solis. Jaunā satura panākumi lielā mērā būs atkarīgi no pedagogiem, jo realitātē pārmaiņas notiek katrā klasē.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
