«Jaunais finansēšanas modelis liks mums skolotāju algas iesaldēt, nekāda palielināšana nesanāk,» saka Mārupes Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Andžela Sokolova. Foto — Kristīne Madjare.
Valdība šovasar mainīja skolotāju atalgojuma sistēmu ar vienu galveno mērķi — piespiest pašvaldības tālāk optimizēt skolu tīklu, lai atrastu naudu pedagogu algu kāpināšanai. Tomēr skolu direktori ceļ trauksmi par algu iestrēgšanu, un pieredzējis eksperts brīdina, ka reforma drīzāk kaitē
Skolu tīklā slēpjas liela nauda. Tā apgalvo Jānis Ozols, izglītības ministres padomnieks, kurš atbildīgs par jaunā izglītības finansēšanas modeļa Skolēns pašvaldībā ieviešanu. Ozols skaita kā matemātikas stundā: uz katru skolotāju Latvijā ir vidēji 10 skolēnu. Ja proporciju pamainītu uz 1:12, pašreizējo 400 miljonu mērķdotāciju pedagogu algām varētu palielināt līdz pat 20%. «Pēc maniem aprēķiniem, skolu tīkla optimizācijā slēpjas 80—120 miljoni,» secina Ozols.
