kompetenču izglītība
- Tēma
- 30.08.2023.
Bezgalīgā skola

- Tēma
- 31.08.2022.
Griba ir. Kā ar varēšanu?




- Viedoklis
- 01.10.2021.
Kompetenču pieeja nav visatļautība

- Tēma
- 30.08.2023.
Bezgalīgā skola
Ambiciozais projekts Skola2030, kas solīja no bērnudārza līdz vidusskolas pēdējam zvanam mācīt 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas un prasmes, ir ieviests. Taču skolotāji jau ķērušies pie kļūdu labošanas — nevis skolēnu darbos, bet mācību programmās

- Tēma
- 31.08.2022.
Griba ir. Kā ar varēšanu?
Krievijas iebrukums Ukrainā pamudinājis Latvijā ātrāk virzīt skolu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, kas pakāpeniski rit jau 20 gadus. Politiķiem ir griba, taču pedagogi brīdina par klupšanas akmeņiem — skolotāju un mācību materiālu trūkumu


- Viedoklis
- 11.02.2022.
Nākotnes izglītība – cilvēcīgums un sabiedriskais labums
Lai gan izglītības plānošanā Latvijā joprojām vadāmies pēc vīzijas 2030.gadam, jāskatās tālākā perspektīvā. Šī gada sākumā publicēts Starptautiskās komisijas par izglītības attīstību tālākā nākotnē ziņojums, kurā formulēta izglītības attīstības vīzija 2050.gadam.

- Viedoklis
- 19.11.2021.
Kompetenču pieeja pirmskolās un skolās – kā būs ar augstskolām?
No 2021. gada vidējās izglītības saturs skolās tiek īstenots atbilstoši kompetenču izglītības prasībām, pamatojoties uz “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) vadlīnijām. Pieejas mērķis ir palīdzēt jauniešiem apzināties savas intereses, spējas un sagatavoties izglītības turpināšanai augstskolā, tāpēc būtu tikai loģiski, ja šāda pieeja turpinātos arī augstākās izglītības līmenī. Kamēr jaunā pieeja paredz salīdzinoši lielu skolu autonomiju un starpdisciplināriem projektiem bagātu mācību procesu, augstskolām un koledžām jāievēro stingri reglamentēti izglītības standarti (profesionālo programmu gadījumā – gan izglītības, gan profesiju standarti), kas ne vienmēr atbilst 21. gs. tendencēm. Tas ierobežo jaunu, darba tirgus prasībām atbilstošu studiju programmu veidošanu un neļauj nodrošināt kompetenču pieejas pēctecību.

- Viedoklis
- 01.10.2021.
Kompetenču pieeja nav visatļautība
Kompetenču pieeja pirmsskolās tiek īstenota kopš 2019.gada rudens, tomēr dažādus šādas mācīšanās elementus bērnudārzi izmantoja jau krietni pirms tam. Tāpēc nav pamata nekādām bažām par to, ka bērni kaut ko varētu apgūt nepietiekamā līmenī. Tieši pretēji – no kompetenču pieejas ir daudz ieguvumu. Bērniem pieaug pašapziņa, attīstās radošums un prasmes darboties komandā. Pats svarīgākais – bērns iemācās domāt un pieņemt lēmumus, nevis tikai izpildīt konkrētas instrukcijas.

- Personāla attīstība
- 07.06.2021.
Kursu vietā — laiks sev

- Diskusija
- 30.11.2020.
Literatūra un vēsture skolā


- Tēma
- 26.08.2020.
Citāda skola

- Redaktores sleja
- 26.08.2020.
- Nellija Ločmele
Uz skolu!

- Personāla attīstība
- 07.06.2021.
Kursu vietā — laiks sev
Kā nenonākt strupceļā, mēģinot sabalansēt darbinieku vajadzības ar biznesa mērķiem

- Diskusija
- 30.11.2020.
Literatūra un vēsture skolā
Vai reformas Latvijas izglītības sistēmai nākušas par labu? Ko un kā skolā māca šodienas skolēniem? Vai būs, kas latviešu literatūru lasīs arī nākotnē?

- Viedoklis
- 31.08.2020.
Individuāla vai individualizēta pieeja - ko iegūst skolēni?
Kompetencēs balstīta izglītība ir jēdziens, ar ko tagad ir saskāries vai vismaz dzirdējis gandrīz ikviens. Lai to īstenotu, būtiska ir individuāla pieeja katram skolēnam, tomēr svarīgi saprast, kāda ir atšķirība starp individuālo un individualizēto pieeju, kādas metodes var izmantot, lai ļautu katram skolēnam mācīties savā tempā. Attālinātā mācīšanās noteikti sekmējusi individualizēto pieeju.

- Tēma
- 26.08.2020.
Citāda skola
Covid-19 un kompetenču pieejas dēļ no septembra skolās daudz kas mainīsies — nebūs ne ierasto starpbrīžu, ne burziņu gaiteņos, toties skolēni daudz vairāk mācīsies patstāvīgi

- Redaktores sleja
- 26.08.2020.
- Nellija Ločmele
Uz skolu!
Nedrūzmēties, mazgāt rokas, vēdināt telpas — līdztekus ierastajiem mācību uzdevumiem šis ir jaunais «reizrēķins», kas visiem jāapgūst ar 1. septembri, lai skolas no zināšanu centriem nepārvērstos vīrusa izplatības epicentros. Citās valstīs jau pierādījies, ka kļūdas skolu atvēršanā maksā dārgi visai sabiedrībai. Tāpēc jārīkojas gudri, bez atlaidēm un paviršības jāievēro piesardzība, lai iespējami ilgi saglabājam zemo Covid-19 inficēšanās līmeni. Pašlaik visas Eiropas mērogā vēl drošāk nekā Latvijā ir tikai Vatikānā. Jāmēģina šīs pozīcijas noturēt arī rudens sezonā, kad pil gan mākoņi, gan deguni.
