Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā, kuru vada Romans Alijevs, pāreju uz mācībām valsts valodā sāka jau 2012. gadā — lai mazākumtautību bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas izglītības iespējas. Foto — Kristīne Madjare.
Krievijas iebrukums Ukrainā pamudinājis Latvijā ātrāk virzīt skolu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, kas pakāpeniski rit jau 20 gadus. Politiķiem ir griba, taču pedagogi brīdina par klupšanas akmeņiem — skolotāju un mācību materiālu trūkumu
Jā, es atbalstu pāreju uz mācībām valsts valodā. Tā mierīgi un pārliecinoši saka Romans Alijevs, kurš vada Latvijā lielāko mazākumtautību skolu — Rīgas Valsts klasisko ģimnāziju, kurā mācās gandrīz divi tūkstoši skolēnu. Alijevs uzskata, ka labas valsts valodas zināšanas ļauj viņiem izcelties olimpiādēs un eksāmenos, un tas paver plašāk durvis uz augstskolām un darba tirgū.
Diemžēl latviešu valodas zināšanas Rīgas skolās ar bilingvālo izglītības modeli pašlaik ir vājas, Ir konstatēja, analizējot šā gada centralizēto eksāmenu rezultātus. Rīgā no 35 skolām, kurās 9. klašu beidzēji kārtoja īpaši mazākumtautību skolām izstrādātu latviešu valodas eksāmenu, gandrīz pusē skolu bija sliktāki rezultāti nekā vidēji valstī. Savukārt 12. klašu eksāmenā situācija ir vēl dramatiskāka — 33 galvaspilsētas skolās rezultāti bija zem valsts vidējā rādītāja.
