OCTA Garantijas fonds – vai taburete, uz kuras pakāpties ikkatram?

  • Jānis Abāšins
  • 02.04.2025.
Jānis Abāšins. Publicitātes foto

Jānis Abāšins. Publicitātes foto

Pērnā gada augustā Norvēģijas pilsētā Bodø nodega daudzdzīvokļu māja ar 30 dzīvokļiem. Ugunsgrēka iemesls – pašaizdedzies elektroskrejritenis garāžas stāvā. Kopējais apdrošinātāju aprēķinātais zaudējums - aptuveni 10 miljoni eiro. Kāda gan ir šī stāsta saistība ar Latviju? Atbildot īsi – OCTA Garantijas fonds (GF)!

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB), kas administrē OCTA GF, dati liecina, ka uz 2024.gada 31.decembri GF apmērs bija 15,9 miljoni eiro, no kuriem 55% jeb 8,7 miljoni ir rezervēti atlīdzībām par jau notikušajiem negadījumiem. Esam jau vairākkārt skandējuši trauksmes zvanus, ka GF uzkrāto līdzekļu apjoms pēdējos gados ir krietni krities, tikmēr politikas veidotāji joprojām izliekas to nedzirdam, plānojot kā vēl “izmantot” OCTA GF esošos līdzekļus. 

Un te rodas jautājums - ja šādus zaudējumus, kas radušies kā raksta sākumā minētajā Norvēģijas vai citos līdzīgos negadījumos, būtu jāatlīdzina no OCTA GF, kāda būtu tā maksātspēja pat pie nosacījuma, ka lielāko daļu zaudējumu segs pārapdrošinātāji?  

GF kontos esošo līdzekļu samazinājums lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām lielajām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās AAS Balva vietā, kur izmaksas sasniegušas jau 5,5 miljonus eiro, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no GF (esam vienīgā valsts Eiropā, kur GF pilda šīs sociālās funkcijas), kā arī citiem faktoriem. Turklāt no pērnā gada likumdevējs atbilstoši EK direktīvas prasībām uzlicis GF papildus saistības, kas var rasties no Latvijā reģistrēto apdrošinātāju izsniegtajām OCTA polisēm citās Eiropas valstīs, šo apdrošinātāju maksātnespējas gadījumā.

Eiropas Komisijas regula SOLVENCY2 nosaka finansiālās stabilitātes (maksātspējas) kritērijus, kuriem jāatbilst ikvienam apdrošināšanas tirgus dalībniekam (t.sk. Latvijas GF) visā Eiropā. Šie kritēriji paredz, ka ikviena tirgus spēlētāja uzņemto saistību apmēram jābūt nodrošinātam par 130%, lai izbēgtu no situācijām, ka tas nespēj pildīt uzņemtās saistības. Pašreizējā situācijā GF spēja pildīt uzņemtās saistības ir 70%. LTAB, kā krietns un gādīgs saimnieks, veic regulārus aprēķinus, lai sabalansētu iemaksas, kuras GF veic apdrošinātāji, ar saistībām, ko likumdevējs uzlicis (un turpina uzlikt GF). Esam aprēķinājuši, ka, veicot regulāras iemaksas pašreizējā apjomā, EK regulā paredzēto nodrošinājumu apmēru Latvijas GF varētu sasniegt pēc 10 gadiem. Taču…

Taču realitātē OCTA GF fonds ir kā taburete, uz kuras grib pakāpties ikviens, kurš neiedziļinoties izdomā jaunus un jaunus veidus, kā apgūt šos līdzekļus. 

Vēlos tikai norādīt, ka iemaksas OCTA GF veic apdrošinātāji, taču faktiski to dara ikviens apzinīgs autoīpašnieks, iegādājoties OCTA polisi. Februāra beigās diskusijā Saeimā šo precīzi uzsvēra arī atsevišķi deputāti, uzdodot jautājumu - vai katram pašam ir jāmaksā par sava transportlīdzekļa apdrošināšanu vai tas ir jādara kolektīvi visai sabiedrībai?

Rodas pamatots jautājums – cik daudz tad mēs maksājam neapzinīgo autovadītāju vietā, kā arī lai finansētu tās sabiedrības grupas, kam noteiktas atlaides OCTA GF? LTAB aplēses liecina, ka  katrs polises pircējs vidēji gada laikā no saviem līdzekļiem GF iemaksā 2,2 eiro. Šī summa ir aptuveni 1,8% no OCTA polises vidējās cenas. Jā, turklāt  maksā ikviens autoīpašnieks, tajā skaitā pensionāri, daudzbērnu ģimenes un citas sociāli mazaizsargātās grupas.

Pirms pāris gadiem LTAB veiktajā 400 autovadītāju aptaujā 60,5% respondentu norādīja, ka, piemēram, OCTA polises atlaides personām ar invaliditāti būtu jākompensē no sociālā budžeta, bet 24,2% norādīja, ka tās nevajadzētu segt vispār. Nav šaubu, ka pašlaik, kad inflācijas ietekmē autovadītāji saskaras ar cenu kāpumu gandrīz ikvienam pakalpojumam, arī dažu eiro papildmaksājums pie polises, lai finansētu OCTA GF noteiktās saistības un privilēģijas atsevišķām sabiedrības grupām, var radīt, mazākais, neizpratni.

Autors ir LTAB valdes priekšsēdētājs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs

Līdzīgi raksti

Viedoklis Mariks Petrušins

Robežsarga profesija ir viena no jauniešu nākotnes iespējām

Robežsarga amats Latvijā ir dzīva, dinamiska un tehnoloģiski attīstīta profesija, kas jauniešiem piedāvā gan nozīmīgu misiju, gan stabilu, mūsdienīgu karjeras ceļu. Šī profesija saglabā aktualitāti un kļūst arvien perspektīvāka – gan lokāli, gan starptautiski.

Viedoklis Renārs Jansons

Kā izveidot strādājošu elektroniskās balsošanas sistēmu?

Mēs - pašvaldību vēlēšanu vērotāji - varam tikai nojaust, kas tonakt notika. To mēģina atšķetināt žurnālisti, vēlēšanu iecirkņu darbinieki, un brīžiem šķiet, ka arī paši vēlēšanu organizētāji.