Sanita Glovecka. Publicitātes foto
Mūsdienu uzņēmējdarbības vide ir pilna ar neparedzamiem izaicinājumiem, sākot no ekonomiskām svārstībām līdz tehnoloģiskiem traucējumiem un juridiskiem riskiem.
Šādos apstākļos apdrošināšana vairs nav tikai aizsardzības mehānisms - tā kļūst par būtisku elementu, kas var palīdzēt stiprināt uzņēmuma stabilitāti, reputāciju un ilgtermiņa vērtību. Šajā rakstā aplūkosim, kā uzņēmēji var izmantot apdrošināšanas priekšrocības ne tikai riska mazināšanai, bet arī kā instrumentu biznesa izaugsmei un konkurētspējas celšanai.
Jaunākās apdrošināšanas tendences uzņēmējdarbībā Latvijā iezīmē pāreju no tradicionālās risku pārvaldības uz stratēģisku vērtības radīšanas instrumentu. Aizvien vairāk uzņēmumu sāk apzināties, ka mūsdienīga apdrošināšana nav tikai aizsardzība pret neparedzētiem zaudējumiem, bet arī iespēja palielināt uzņēmuma vērtību, investējot gudri izvēlētās polisēs. Tiesa, lai nodrošinātu maksimālu apdrošināšanas polises kā finanšu instrumenta efektivitāti, uzņēmumam nepieciešama individuāla pieeja, saņemot personalizētu piedāvājumu. Lielākiem uzņēmumiem un augsta potenciālā riska uzņēmumiem ļoti vērtīgs ir risku izvērtējums. Tā gaitā tiek arī individuāli izstrādāts plāns, kā uzlabot risku situāciju, nākotnē mazinot iespējamos zaudējumus. Arvien vairāk novērojam, ka lieli uzņēmumi ir gatavi ieguldīt papildu līdzekļus dažādos apdrošināšanas produktos, tādējādi ceļot uzņēmuma vērtību. Ieguldījumi prevencijas pasākumu realizēšanai dod uzņēmumiem iespēju uzlabot savu risku pārvaldību, kā arī labākus apdrošināšanas līguma nosacījumus, kas viennozīmīgi ir ieguldījums uzņēmuma labklājībā.
Piemēram, uzņēmums, kas iegulda atbilstošā darbinieku veselības apdrošināšanā, veiksmīgāk piesaista un notur lojālus, augsti kvalificētus speciālistus darba tirgū, tā uzlabojot savu darba devēja reputāciju. Veselības apdrošināšana joprojām ir viena no visaugstāk novērtētākajiem labumiem un, pēc Gjensidige pasūtījuma veiktās NielsenIQ aptaujas datiem*, Latvijā ir pati pirmā darba devēja izvēle, domājot par ieguldījumu darbiniekos. Iegādājoties veselības apdrošināšanas polises, uzņēmums laikus parūpējas, lai ikkatram ir iespēja savlaikus doties pie ārsta, neskatoties, cik vizīte izmaksā, tādā veidā eventuāli samazinot arī nepieciešamību pēc ilgstošām slimības lapām.
Kā vienu no nozīmīgiem apdrošināšanas veidiem, kas gūst arvien lielāku popularitāti, noteikti var minēt uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana (UDP).
Šajā gadījumā uzņēmums pasargā sevi no iespējamiem zaudējumiem nākotnē, ja tādi iestātos. Atkarībā no katra uzņēmuma specifikas un vajadzībām tiek izstrādāts un piedāvāts individuāls risinājums, kas būs drošības spilvens, līdz darbība tiek atjaunota. Uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana sevī ietver tādu risku apdrošināšanu, kā piemēram negūto ienākumu apdrošināšana laika periodā, kamēr uzņēmums nedarbojas, kā arī fiksētās izmaksas (darbinieku algu, īres un komunālos maksājumus) šajā periodā. Tāpat arvien lielāka uzmanība pasaulē tiek pievērsta ilgtspējas un kibernoziegumu apdrošināšanai, lai arī Latvijā tā vēl ir tikai attīstības sākumstadijā.
Nozīmīga globāla tendence arī apdrošināšanā ir digitalizācija un tehnoloģiju integrācija. Tā sevī ietver vairākus virzienus, piemēram, lielo datu analīzi precīzākam risku novērtējumam un individuālu piedāvājumu izstrādei un, protams, mākslīgā intelekta izmantošana klientu apkalpošanā (čatboti) un riska izvērtēšanā. Tāpat visā pasaulē pieaug InsurTech uzņēmumi – jaunuzņēmumi, kas izmanto tehnoloģijas, lai automatizētu, uzlabotu un personalizētu apdrošināšanu. Arvien biežāk uzņēmumi mēģina atrast veidu, kā palielināt esošā produkta vērtību, un savam produktam pievieno apdrošināšanu kā papildu produktu. Kā vienu no populārākajiem veidiem noteikti var minēt pilna servisa līzingu vai nopirkto preču apdrošināšanu.
Iekļaujot elastīgus un uz attīstību vērstus apdrošināšanas risinājumus, uzņēmums var efektīvi pārvaldīt riskus un vienlaikus veicināt sava kapitāla pieaugumu. Tādējādi apdrošināšana kļūst par spēcīgu sabiedroto, kas veido pamatu drosmīgākām, stratēģiskākām uzņēmējdarbības iniciatīvām. Ja, piemēram, apdrošināšanas polise paredz automātisku segumu esošā īpašuma labiekārtošanai, apzaļumošanai vai ēku ansambļa papildinājumam bez papildu izmaksām, tas ļauj uzņēmumam elastīgi un bez kavēšanās paplašināt savu materiālo bāzi, nezaudējot aizsardzību. Uzņēmumam parādās iespēja pārliecinātāk investēt modernās tehnoloģijās un iekārtās, veicinot ražošanas efektivitāti. Īpašuma apdrošināšana ar paplašināto segumu tādējādi arī var samazināt administratīvos izdevumus un laika patēriņu, kas citkārt būtu jāiegulda, slēdzot jaunu apdrošināšanas vienošanos. Varam secināt, ka apdrošināšana uzlabo kredītspēju un investoru uzticību, jo uzņēmuma aktīvi ir pastāvīgi nodrošināti pret zaudējumiem, kā arī veido uzņēmuma reputāciju kā atbildīgam un proaktīvam spēlētājam, kas plāno savu izaugsmi pārdomāti.
Ja apdrošināšanas polisē ar noteiktu limitu ir iekļauta arī uzņēmuma teritorijas labiekārtojuma un reklāmas izkārtņu apdrošināšana, tas liecina par stratēģisku pieeju uzņēmuma vērtības aizsardzībai un celšanai. Šāda pieeja parāda, ka uzņēmums apzinās ne tikai tiešo aktīvu (ēkas, iekārtas) nozīmi, bet arī netiešo, piemēram, uzņēmuma tēlu, vizuālo identitāti un klientu pieredzi, ko ietekmē sakārtota vide un profesionāli izstrādātas reklāmas zīmes. Labiekārtota teritorija un kvalitatīva reklāma ir būtiski konkurētspējas faktori, kas veicina klientu uzticību un pozitīvu zīmola tēlu.
Rezumējot apdrošināšana uzņēmējdarbībā ir ne tikai aizsardzības mehānisms, bet arī stratēģisks instruments, kas veicina uzņēmuma stabilitāti, ilgtspēju un izaugsmi. Gudra un mērķtiecīga apdrošināšanas risinājumu integrācija palīdz uzņēmumam ne vien pārvaldīt riskus, bet arī stiprināt konkurētspēju, uzlabot reputāciju un ilgtermiņā palielināt kopējo vērtību.
Autore ir apdrošināšanas kompānijas Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja
*Pēc Apdrošināšanas sabiedrības Gjensidige pasūtījuma reprezentatīvā NielsenIQ 16-64 gadus vecu Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja tika veikta 2024. gada gada aprīlī, aptaujājot 1600 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentu. Pētījuma pieļaujamā kļūda - 2,45%.