Oskars Hartmanis. Publicitātes foto
Apdrošināšanas sabiedrību klientu portfelī šajā desmitgadē aizvien jūtamāks kļūst tā dēvētās Z paaudzes īpatsvars. Liela daļa no šiem 1997. - 2009. gadā dzimušajiem jauniešiem ir absolvējuši skolu, ieguvuši profesiju, strādā un iekārto savu dzīvi. Vecākie jau sasnieguši 28 gadu vecumu, dibina ģimeni un paši kļūst par vecākiem
Par šīs kopā ar internetu izaugušās paaudzes īpatnībām runāts daudz un dažādos rakursos. Arī par jauno cilvēku attieksmi pret apdrošināšanos. Kopumā rietumu pasaulē veiktie pētījumi atklāj cerīgu ainu – liela daļa Z paaudzes pārstāvju ir apzinīgi un izprot apdrošināšanas jēgu. Viņi no apdrošinātājiem sagaida personalizētus, saprotamus un viegli lietojamus pakalpojumus. Tas nozīmē, ka tiem jābūt pielāgotiem jauniešu individuālām vajadzībām un pilnā apjomā jābūt saņemamiem viņiem ierastā veidā – digitālās platformās. Tātad nepietiek ar polises iegādi internetā. Arī konsultācijām, atlīdzības pieteikšanai un citām procedūrām jānotiek digitālajā vidē.
Bet kā gan jaunieši uz apdrošināšanu raugās Latvijā? Lai to saprastu, apkopojām datus par BTA klientu apdrošināšanās paradumiem un ievācām atsauksmes no klientu konsultantiem. Rezultāti ieskicē dažas interesantas tendences.
Jāsāk ar to, ka Latvijā apdrošināšanas pakalpojumus izmanto salīdzinoši maz jauniešu. No visiem BTA klientiem tikai 5% ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Tas lielā mērā skaidrojams nevis ar Z paaudzes uzskatiem, bet gan ar tās īpatsvaru sabiedrībā. Ja paraugāmies Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūras piramīdā, tad tās šaurākā daļa ir tieši vecumā no 24 līdz 27 gadiem. Mazāk ir tikai šā brīža «demogrāfiskajā bedrē» dzimušo bērnu.
Salīdzinājumam - tagadējo četrdesmitgadnieku ir gandrīz divreiz vairāk nekā 24 gadus veco, un šī piramīdas resnākā vidusdaļa aptver gandrīz desmit gadu periodu.
Pat 70 gadus veco cilvēku Latvijā ir par diviem tūkstošiem vairāk nekā divdesmitgadnieku. Tas uzskatāmi parāda, ar kādu darbaspēka un patērētāju trūkuma problēmu tuvākajās desmitgadēs saskarsies ne vien apdrošinātāji, bet ražotāji, tirgotāji un citu nozaru pārstāvji.
Kā šī skaitliski nelielā sabiedrības daļa izskatās no apdrošināšanas sabiedrību skatupunkta? Viņi ļoti aktīvi ceļo un labprāt nodrošinās pret negaidītiem finansiāliem zaudējumiem ārzemēs ar apdrošināšanas palīdzību. Jaunieši aizvadītajā gadā iegādājušies 13% no visām BTA noformētajām ceļojumu apdrošināšanas polisēm. Tātad katrs vairākas polises gadā.
Šajā vecumā jaunie cilvēki tiek pie pirmās automašīnas, taču acīmredzot līdzekļu taupīšanas nolūkos iegādājas tikai obligātās apdrošināšanas jeb OCTA polisi. Interese par brīvprātīgo jeb KASKO apdrošināšanu parādās aptuveni 26 gadu vecumā, un to var izskaidrot ar faktu, ka karjerā turpinās izaugsme, palielinās ieņēmumi un tiek iegādātas dārgākas automašīnas. Tajās ieguldītos līdzekļus negribas zaudēt, tādēļ izdevīgāk ir apdrošināties. Visaktīvākā sadarbošanās ar apdrošināšanas sabiedrībām notiek pēc 35 gadu sasniegšanas, lielai daļai pieaugušo šajā dzīves periodā jau ir nekustamais īpašums, automašīna, kā arī jārūpējas par bērniem.
Ņemot arī vērā to, ka jaunieši ir aktīvāki, vairāk piedalās sabiedriskajā dzīvē un vēro, kas notiek apkārt, ar viņiem kopumā ir ērti strādāt. Jaunie cilvēki lielākoties zina, kā darbojas apdrošināšana un cik tā ir svarīga. Daudzi no viņiem dzīvo un mācās lielākās pilsētās, kur ir intensīvāka satiksme, vairāk cilvēku ielās un līdz ar to augstāka iespējamība, ka polisi nāksies izmantot.
Latvijā jauniešus apdrošināšanas jautājumos var iedalīt divās pamatgrupās. Tie, kuri paši vai kuru tuvinieki ir sastapušies ar apdrošināšanas gadījumiem, ir ļoti atvērti apdrošināšanas polišu iegādei. Viņi izprot, ka samaksa par polisi gadā ir niecīga, ja salīdzina potenciālos zaudējumus, ko var radīt uz ceļa automašīnai priekšā izskrējis zvērs, ceļojumā gūts savainojums vai dzīvoklī plīsis ūdensvads. Otrajā grupā ir tie, kuriem dzīvē nav atgadījušās nopietnas situācijas. Šie jaunieši neraujas apdrošināties un turpina cerēt, ka ar viņiem nekas slikts neatgadīsies.
Interesanta situācija ir ar padomju laika paaudzi. 50 gadu robežu pārsniegušajiem cilvēkiem ir raksturīga skeptiska attieksme pret apdrošināšanos, kam pamatā, iespējams, ir negatīva pieredze 1990. gados vai padomju periodā. Daudzi joprojām netic, ka polise nosegs viņu zaudējumus, un bieži vien polises iegādes laikā izklāsta savus aizspriedumus. Klasiska atruna, atsakoties no KASKO polises ir: es taču braucu uzmanīgi. Te gan jāatgādina, ka KASKO polises segums pasargā ne vien no paša neuzmanības sekām, bet arī sedz bojājumu novēršanu, kas radušies, kamēr īpašnieks pats nemaz nav bijis automašīnā. Piemēram, ja kāds to apskādējis lielveikala stāvlaukumā vai transporta līdzeklis cietis krusā.
Paradoksālā kārtā pusmūža slieksni sasniegušie cilvēki apdrošinās ļoti aktīvi. 41% no visiem BTA klientiem ir vecumā virs 55 gadiem, un dažās produktu grupās viņi ir vieni no lielākajiem klientiem.
Īpaši aktīvi seniori apdrošina īpašumu un pērk nelaimes gadījumu polises.
Ko no šiem datiem varam secināt par apdrošināšanas nozares vēsmām? Pirmkārt, jau to, ka vispārējā izpratne par apdrošināšanu sabiedrībā aug. Aizvien vairāk cilvēku sastopas ar apdrošināšanas gadījumiem, saņem kompensāciju, un senais mīts, ka polišu tirdzniecība ir naudas «izpumpēšanas» shēma no iedzīvotājiem, ir pabalējis. Jaunākā, labi informētā paaudze varētu aizspriedumus izkliedēt pavisam, un apdrošināšanas aptveres ziņā pietuvināt Latviju Rietumeiropas valstu līmenim.
Tas nāktu par labu gan pašiem iedzīvotājiem, paglābjot no prāviem izdevumiem pēc vētrām, kādas pēdējos gados Latviju piemeklējušas nepatīkami bieži, gan pašvaldībām, kam nebūs jāmeklē līdzekļi, lai palīdzētu neapdrošināto īpašumu saimniekiem.
Autors ir BTA Baltic Insurance Company valdes priekšsēdētājs