Grūti iesākt šo sleju. Dienas garumā rediģēju tik dažādus šī numura rakstus, bet pa vidu pauzēs atveru fotogrāfiju, kurā smaida Luīze. Iesārti mati, stilīgs šaurs briļļu rāmītis, pīrsings. Jauks smaids, no meitenes staro maigums.
Diemžēl Luīzes vairs nav starp dzīvajiem. Pirms divām nedēļām viņas smadzenes nosmaka. Nedēļu vēlāk ķermeni atslēdza no dzīvību uzturošajām iekārtām, lai vismaz sirds, aknas un nieres varētu izglābt dzīvi pieciem cilvēkiem, kad pašas Luīzes dzīve bija pēkšņi aprāvusies 21 gada vecumā.
Luīzes nāve bija visos ziņu portālos — viņa ir tā meitene, kas Kuldīgā nomira no narkotisko vielu pārdozēšanas. Mana kolēģe Ilze Šķietniece satikās ar Luīzes mammu, un viņa piekrita izstāstīt traģisko stāstu, lai brīdinātu citas ģimenes par bīstamo draudu, kas ir tikai pāris klikšķu attālumā. Visticamāk, Luīze nelegālās tabletes pamēģināja pirmo reizi. Izrādās, «persiks» var būt nāvējošs auglis. Tā dīleri saucot apreibinošo vielu, kas šoreiz krāsainākas dzīves vietā atnesa nāvi. Viņas draudzene, ar kuru tabletes kopā lietoja, ir sveika un vesela. Tā ir loterija. Sintētiskās narkotikas ir tik spēcīgas, ka sāls graudiņa lielums var būt letāls, un neviens jau pagrīdes ražotnēs pārāk nelauza galvu par drošību.
