Valdības vadītājs: Krugmans nespēj atzīt, ka kļūdījies par Latviju • IR.lv

Valdības vadītājs: Krugmans nespēj atzīt, ka kļūdījies par Latviju

42
Ekonomists Pols Krugmans. Foto: EPA/LETA

 

Amerikāņu ekonomists Pols Krugmans nespēj atzīt, ka kļūdījies savās prognozēs par Latviju, intervijā ASV telekanālam CNBC norādīja Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Komentējot Nobela prēmijas laureāta ekonomikā nepiekāpīgo nostāju, ka Latvijas un Igaunijas taktika ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un sasniegtais nav uzskatāms par veiksmes stāstu, Dombrovskis sacīja, ka Krugmanam ir “grūtības atzīt, ka viņš ir kļūdījies”.

“Krugmans 2008.gada decembrī paziņoja, ka Latvija ir jaunā Argentīna un ka tā nenovēršami iet uz bankrotu. Bet tagad viņam ir grūtības atzīt, ka viņam nebija taisnība, tāpēc viņš mēģina meklēt kādas problēmas Latvijas ekonomikas atlabšanā,” Briselē sniegtā intervijā telekanālam CNBC sacīja Dombrovskis.

“Pēc manām domām, fakts, ka pēdējos divus gadus mēs piedzīvojam strauju izaugsmi, apliecina, ka tā, visdrīzāk, bija pareizā stratēģija,” piebilda Latvijas premjerministrs.

Krugmans nemitīgi kritizējis Latvijas un Igaunijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas taktiku, norādot, ka abu valstu attīstība nav atgriezusies pirmskrīzes izaugsmes apmēros.

Krugmans vairākkārt izteicies, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās krīzes labākais risinājums būtu bijusi nacionālās valūtas devalvācija un līdzekļu iepludināšana ekonomikas stimulēšanai.

Intervijā CNBC Dombrovskis norādīja, ka strīdiem par to, kas ir labāks – taupības pasākumi vai ekonomikas stimulēšana -, nav jēgas, jo nepieciešami abi pasākumi.

“Mums ir vajadzīgi abi. Mums jāatgūst finanšu stabilitāte, un mums jāatgūst stāvoklis finanšu tirgos. Vienlaikus mums ir vajadzīgi pasākumi, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi un izkļūtu ārā no mūsu problēmām,” skaidroja premjers.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pērn bija daudz asāks savā atbildē uz Krugmana kārtējiem komentāriem, kuros noniecināti Igaunijas un Latvijas panākumi krīzes pārvarēšanā.

“Labāk rakstīsim par kaut ko tādu, par ko mums nav nekādas saprašanas, būsim pašapmierināti, valdonīgi un aizbildnieciski. Galu galā viņi ir tikai melnstrādnieki,” tviterī rakstīja Ilvess. “Liekas – Nobels tirdzniecībā nozīmē, ka tu vari gudri izrunāties par fiskāliem jautājumiem un pasludināt manu valsti par tukšaini.”

“Bet – jā, ko gan mēs zinām? Mēs esam tikai truli un muļķīgi austrumeiropieši. Neapgaismoti. Kādu dienu varbūt arī mēs sapratīsim. Nostra culpa [Mūsu vaina],” ironizē prezidents.

“Varam ķēzīt virsū austrumeiropiešiem – viņu angļu valoda ir slikta, viņi nereaģē un patiešām dara to, par ko viņi ir vienojušies, un atkārtoti ievēl valdības, kas ir atbildīgas,” savā plašu publicitāti iemantojušajā komentārā rakstīja Ilvess.

 

Komentāri (42)

simpsons 18.03.2013. 20.05

Dzīve pierādījusi, ka Krūgmana/Hadsona&Sommers prognozes par Latviju ir nepareizi. Prieks, ka latviešu tauta izrādījās gudrāka par Nobela prēmijas laureātu un ASV universitāšu ekonomikas profesoriem.

+19
-4
Atbildēt

3

    efeja60 > simpsons 19.03.2013. 01.41

    we have no future

    +2
    -10
    Atbildēt

    0

    Nika > simpsons 18.03.2013. 23.44

    Krizi parvaret nenozime, ka te uzreiz ir particiba. Tur jus visi Dombrovska nideji ari esat apmaldijushies.

    +12
    -2
    Atbildēt

    0

    simpsons > simpsons 18.03.2013. 21.28

    Visticamākā aptauja ir vēlēšanas. Iepriekšējās 2 vēlēšanās daudzas partijas solīja nodokļu samazināšanu un izdevumu palielināšanu. Saskaņas Centram pat bija Hadsona un Sommersa uzrakstītā ekonomiskā programma ar 11% budžeta deficītu. Šlesers un Šķēle solīja pensiju palielināšanu, pensijas atraitņiem un mantiniekiem, bērnu pabalstus 1000 latus un tamlīdzīgi. Lembergs solīja pretoties SVF un ES, palielinot izdevumus.

    Čehiem un grieķiem bija tāda pati izvēle. Latvieši un čehi nobalsoja par taupību, grieķi par populistiem. 4 gadus vēlāk var redzēt, kuras valstis attīstās un kuras joprojām mēģina nebankrotēt.

    S&M -> Kur tieši Tu redzēji ironiju?

    +13
    -1
    Atbildēt

    0

nefratete 18.03.2013. 23.32

Lasot Krugmanu tāda sajūta, ka viņš iedomājas, ka darot tā, kā tika darīts Argentīnā būtu labāk. Ja reiz Argentīna pierādīja, ka devalvācija labu rezultātu nedod, tad godavīrs spētu atzīt, ka taupības pasākumi ir devuši ne sliktāku rezultātu. Jeb komentētāju prāt devalvācijas gadījumā 200 000 nebūtu aizbraukuši uz Angliju? Pēc devalvācijas uz Angliju aizbraukti identisks cilvēku skaits, jo kredīti visiem jāatdod eiro.

Atšķirība būtu tikai tā, ka mēs uzreiz ielektu hiperinflācijas spirālē, jo naudu no Anglijas aizbraucēji turpinātu sūtīt, savukārt tās pirktspēja iegrieztu inflācijas spirāli no jauna. Neredzu es Latvijā nenormālos rūpniecības flagmaņus, kuriem tā inflācija palīdzētu. Un ne mazāk svarīgi protams ir tas, ka devalvācija + SVF aizdevums eirās uzsēdinātu uz konkrētas kredīta adatas ne tikai mājsaimniecības bet arī valsti, savukārt inflācijas spirālei griežoties valsts kredītu eirās atdot būtu vispār nereāli.

+14
-1
Atbildēt

3

    efeja60 > nefratete 19.03.2013. 01.44

    muļķības. Devalvācija ir pareizās zāles, ja 3-6 mēnešu laikā saved kārtībā budžetu. Ja nē, tad atkal ir jādevalvē un tad sākas spirāle un hiperinflācija. Nejauc divas dažādas lietas. Tieši otrais variants notika Argentīnā. Bet Polijā, Lielbritānijā, Krievijā pirmais variants.

    +2
    -10
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > nefratete 18.03.2013. 23.36

    ——-
    Te vēl viens pašmāju krugmans, kas vēl joprojām nepriecājās:

    “Galvenā kļūda ir iedomā, ka problēmas var atrisināt ar svešu naudu un svešu darbspēku,…..”

    http://www.ir.lv/blogi/ekonomika/beverinas-novada-gaidama-cainataunas-tapsana

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    nefratete > nefratete 19.03.2013. 02.14

    Krievijā? Ar naftas dolāriem jebkuru budžetu var aizlāpīt neatkarīgi no reformām vai to neesamības.

    Polijā – iespējams, bet es jau savā komentārā minēju par to, ka Latvijai nav tādas industriālās bāzes, kurai teorētiski varētu palīdzēt devalvācija. Līdz ar to devalvācijas jēga – stimulēt rūpniecību zūd.

    Un par to emigrāciju:
    Laika posmā no 2002. līdz 2008. no Polijas emigrējuši 2,2 milj cilvēku
    http://www.migrationinformation.org/feature/display.cfm?ID=800
    Vikipēdija saka, ka Polijas iedzīvotāju skaits ir 38 miljoni. Jā, emigrējuši tik tiešām nav 10% bet 5% bet tie ir oficiālie dati un emigrācija ir mazāka procentos tieši tāpēc, ka Polijas un pārējās ES starpā ir mazāka ekonomiskā atšķirība. To pierāda arī tas, ka pēc darba tirgus atvēršanas nepiepildījās Vācijas bažas, ka to pārpludinās lētais poļu darbaspēks, jo realitātē izrādījās, ka ekonomiskā atšķirība nav tik liela, lai milzīgos viļņos trauktos strādāt uz Vāciju.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

gundega_heiberga 18.03.2013. 20.10

Nevajag kā Ilvess. Vajag mīļi saņemt Krugmana rociņu un iečukstēt austiņā, ka neatņems viņam to Nobela prēmiju.

+15
-2
Atbildēt

1

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu