Pārnestās cerības • IR.lv

Pārnestās cerības

Pauls Raudseps

Jācer, ka 2024. gadā prezidents politisko kapitālu ne tikai krās, bet arī tērēs

Pavadīšu vairāk laika ar ģimeni. Mazāk laika telefonā. Vairāk smaidīšu. Mazāk stresošu. Sportošu.

Apņemties kaut ko mainīt vai uzlabot ir tikpat iecienīta tradīcija jaunajā gadā kā saskandināt glāzes pēc līksmā brīža pienākšanas. Tomēr ne mūsu raksturu, ne cilvēka dabu neietekmē vecā kalendāra nonākšana miskastē un jaunas lappuses pāršķiršana pagaidām vēl neapbružātajā 2024. gada dienu un mēnešu skaitītājā. Gribam visu sākt no jauna, bet paliekam pārsvarā tie paši vecie, un nereti arī tās pašas lietas, kuras vēlējāmies kardināli mainīt un uzlabot pagājušajā gadā, turpina nākt līdzi kā darāmie darbi arī nākamajā.

Savā Vecgada vakara uzrunā prezidents Rinkēvičs aicināja par to neskumt. «Patiesību sakot, tās ir labas ziņas!» viņš uzmundrināja. «Tas nozīmē, ka šogad nav jādomā nekas jauns. Vecā gada cerības var pārnest uz jauno gadu.»

Arī tā var pret to izturēties, un ir gana daudz cilvēku, kuri ne spēj, ne grib izdomāt kādu jaunu apņemšanos.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu