Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Mācību gada noslēgums ir laiks, kad atskatāmies uz aizvadītajā gadā paveikto, izvērtējam sasniegumus un sākam domāt par nākamo septembri. Arī šogad daudz runāts par skolēnu matemātikas rezultātiem un kopumā par jauniešu interesi par STEM jomām – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Dzīve ir negaidītu pavērsienu pilna un dažkārt notiek lietas, kas nav rādījušās pat sapņos. Tieši tāda man šķiet iniciatīvas "Dziedam kopā" atsaucība. Pusotra mēneša laikā tai pieteicās 2500 dziedātāju no visas Latvijas – skaits, kas koru mērogā ir līdzvērtīgs vairāk nekā 80 kolektīviem. Tas ir viens no lielākajiem individuāli pieteikto dziedātāju kopkoriem, kāds Latvijā jebkad izveidojies.

Šis gads Latvijā iezīmējies ar plašām diskusijām, vai un kā rīkoties ar iedzīvotāju uzkrājumiem valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī. Šo jautājumu nozīme mērāma miljardos eiro – 2026. gada maijā kopējais uzkrājumu apjoms 2. līmenī pārsniedza 10.4 miljardus eiro.

Pavisam drīz Latvijas augstskolās un universitātēs sāksies jauno studentu uzņemšana un jau šobrīd daudzi pēta studiju iespējas, lai izvēlētos sev piemērotāko. Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra dati liecina, ka šobrīd Latvijā pieejamas vairāk nekā 3 000 dažādas studiju programmas, tostarp, gandrīz 1 000 bakalaura programmas un vairāk nekā 600 maģistra programmas. Papildus tam jāņem vērā arī ārvalstu studiju iespējas – aizvien vairāk augstskolu piedāvā iespēju studēt attālināti, daudzas ES valstis piedāvā arī bezmaksas augstāko izglītību.

Telefonkrāpniecība attīstās industriālā tempā, taču Latvijā izmantotie aizsardzības mehānismi joprojām darbojas fragmentāri un bez centralizēta spēka. Tāpat krāpniekiem aizvien ir brīvi pieejama infrastruktūra zvanu veikšanai un īsziņu sūtīšanai. Lai gan ir uzsākts darbs pie krāpniecības mazināšanas, mums ir steidzami jārada sistēma, kas ļauj būt soli priekšā krāpniekiem – izstrādājot skaidru regulējumu Latvijas valsts un Eiropas Savienības līmenī “atraisot rokas” mobilo sakaru operatoru cīņai pret telefonkrāpniecību.

Publiskajā telpā izskanējiusi informācija, ka Rīgā plānots ierobežot līdzfinansējumu tām ģimenēm, kas izvēlas privātās pirmsskolas. Līdzīgas diskusijas uzvirmojušas arī citās pašvaldībās, kur minētas idejas par līdzfinansējuma samazināšanu vai pat atcelšanu.

Pēdējo gadu Eiropas un arī Latvijas dati rāda, ka izdegšana vairs nav margināla parādība – tā kļuvusi par vienu no būtiskākajiem mūsdienu darba vides riskiem. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pētījums rāda, ka ar darbu saistītu stresu, trauksmi vai depresijas simptomus izjūt gandrīz trešdaļa darbinieku.

Diskusijas par Latvijas pretgaisa aizsardzību parāda, cik būtiski ir saprast, ka mūsdienu pretgaisa aizsardzība vairs nestrādā pēc Aukstā kara loģikas, kur galvenais uzdevums bija nosegt visu valsts teritoriju pret lielām lidmašīnu formācijām vai paredzamām raķešu trajektorijām, turpretī daudzas valstis, tostarp arī Latvija, pāriet uz slāņveida un punktveida pretgaisa aizsardzību.

Eiropas tiesību telpa kļūst arvien sarežģītāka – ik gadu tiek pieņemti simtiem jaunu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu, attīstās Eiropas Savienības tiesību regulējums, bet nacionālajām tiesām un juristiem jāspēj orientēties arvien plašākā juridiskās informācijas apjomā.

Ziņas par Latvijas un Baltijas gaisa telpas atkārtotu apdraudējumu plaši izskan ne tikai pie mums, bet arī starptautiskajos medijos. Tas rada nopietnu reģionālu spriedzi un negatīvi ietekmē tūrisma un viesmīlības nozares. Tiek atceltas rezervācijas, radot miljoniem lielus zaudējumus uzņēmējiem un valstij. Tomēr jāsaprot, ka neskaidri un satraucoši vēstījumi rada lielākus zaudējumus nekā reālie gaisa telpas incidenti.