Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Demogrāfijas rādītāji joprojām ir vairāk nekā satraucoši - Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad dzimuši vien 8,9 tūkstoši bērnu. Tas ir par 10,9% mazāk nekā pērn. Dzimušo skaits šī gada 9 mēnešos ir par 10,9% mazāks nekā tādā pašā periodā pirms gada. 2025. gadā kopumā tie būs tikai aptuveni 12 tūkstoši bērnu. Tas būtiski ietekmēs ne tikai izglītības sektoru, bet valsts attīstību kopumā. Šie skaitļi ir skaidrs signāls, ka nekavējoties jāmaina attieksme un jānodrošina spēcīgs atbalsts jaunajām ģimenēm, lai tiktu pieņemti lēmumi par labu bērna dzimšanai.

Būvniecības valsts kontroles biroja dati liecina, ka teju 30% no pārbaudītajām būvēm ir konstatēti pārkāpumi, galvenokārt – par veikto būvdarbu neatbilstību būvprojektam vai izmantotiem būvizstrādājumiem, kuriem nav atbilstību apliecinošās dokumentācijas. Būvniecības neatbilstība prasībām var būtiski ietekmēt ne tikai īpašumtiesības, bet sabiedrības drošību kopumā, īpaši, ja runa ir par stratēģiskās infrastruktūras objektiem. Diemžēl, realitātē situācija ir tālu no ideāla.

Mūsdienu bērni un jaunieši aug vidē, kurā dopamīna avoti ir ātri un viegli sasniedzami. Sociālie tīkli, videospēles, dažādi piedzīvojumi vai vielas – tas viss sola intensīvas emocijas un tūlītēju gandarījumu. Taču dopamīns pats par sevi nav slikts. Tas ir mūsu bioloģiskais mehānisms, kas palīdz izdzīvot, reaģēt uz briesmām vai atcerēties, ka prieku radošas aktivitātes ir vērts atkārtot. Līdz ar to jautājums nav par to, kāpēc jaunieši meklē spēcīgas emocijas; drīzāk – kā atrast ceļus, kas neprasa upurēt veselību un nākotni.

Mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģiju attīstība vairs nepakļaujas vienkāršai, prognozējamai līknei. Tā ir strauja, grūti aptverama un bieži vien pārsteidzoša. Ikdienā arvien biežāk dzirdu sarunas par to, ka mākslīgais intelekts (MI) un automatizācija “aizstās cilvēku”. Pasaules ekonomikas foruma prognozes gan piešķir diskusijai konkrētākas aprises. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam varētu pazust ap 92 miljoniem darba vietu, taču vairāk nekā 170 miljoni radīsies no jauna. Citiem vārdiem sakot, darba tirgus pārveidojas. Un tie, kas šodien jūtas nedroši, nereti vienkārši nav ieraudzījuši, ka aiz “pazudušajām darba vietām” stāv pavisam citi, daudz interesantāki amati.