Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Kā šī gada Ziemas olimpisko spēļu, tā pēdējo gadu laikā Latvijas sporta nozares sniegums raisa gan lepnuma un patriotisma pilnas sajūtas, gan jautājumus attiecībā uz sporta lomu iedzīvotāju ikdienā, politiskās sarunās un esošajos valsts tiesību aktos. Jāatzīst, ka mūsu sportistu sniegumi apsteidz valsts spēju radīt uz attīstību un inovācijām vērstu regulatīvo vidi, taču esam uzsākuši ceļu pareizajā virzienā. 

Pēdējos gados mākslīgais intelekts (MI) uzņēmumos ir strauji evolucionējis no eksperimentāla rīka līdz neaizstājamam ikdienas palīgam. Tomēr šobrīd organizāciju dienaskārtībā ienāk jauns, transformējošs jēdziens – digitālie kolēģi jeb MI aģenti. Tie vairs nav tikai izolēti rīki vai automatizēti procesi, bet sistēmas, kas pilda konkrētas lomas un uzņemas atbildību par rezultātu, kļūstot par pastāvīgu organizācijas darbības modeļa daļu, norāda Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs un Emergn Mākslīgā intelekta virziena direktors.

Publiskajā telpā diskusijas par kokrūpniecības nozari ir sasniegusi vēl nebijušu pakāpi.  Konkrēta organizēta cilvēku grupa ar noteiktu lomu sadalījumu manipulē ar informatīvo telpu, izplatot dezinformāciju savu interešu vārdā. Mēs varam lasīt apgalvojumus, kas pretendē uz vienīgo patiesību, taču tajos ir apzināti noklusētas būtiskas detaļas un sagrozīti fakti. Tieši detaļās šajā stāstā ir nozīme.

Par 2025. gada 4. ceturkšņa IKP datiem

No 2026. gada 1. marta Latvijā darbojas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokols. Kopš tā spēkā stāšanās 2018. gada 1. augustā  tam pašlaik pievienojušās 26 Eiropas Padomes dalībvalstis. Protokols paredz iespēju valstu augstākā līmeņa tiesām lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvo atzinumu par konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretāciju un piemērošanu.

Nesen starptautiskos medijus plaši pāršalca ziņa, ka ASV farmācijas kompānijas apsver savu medikamentu izņemšanu no Eiropas tirgus vai cenu celšanu. Lai arī pagaidām pieņēmumu formā, bet pēdējie gadi mums ir skaidri parādījuši, ka zāļu deficīts un pieejamība tirgū ir tikpat svarīgi kā to cena. Lai varētu zāles iegādāties un lietot, vispirms tām ir jābūt Latvijas noliktavās, aptiekās un slimnīcās.

Tehnoloģiskā attīstība nepaiet garām arī pasākumu nozarei. Aizvien jaunas pieredzes ik uz soļa pasākuma apmeklētāju padara prasīgāku. Un kļūst aizvien grūtāk viņu pārsteigt. Savukārt nestabilās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas apstākļos daudzi uzņēmumi nesteidz palielināt savus pasākuma organizēšanai atvēlētos budžetus. No vienas puses, tas nostāda pasākuma organizatorus izaicinošā situācija. No otras - pateicoties tām pašām tehnoloģijām, vēl nekad nav bijis tik daudz iespēju realizēt radošas idejas.

Pirmsskolas izglītības nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas - Rīgā plānots slēgt desmit bērnudārzu ēkas, vairākas iestādes tiks reorganizētas, savukārt, citās pašvaldībās pārmaiņas skar arī privātās pirmsskolas, kam tiek samazināts līdzfinansējums. Papildus tam nozari krietni samulsinājuši arī Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs”.

Vaicājot, vai uzņēmumā ikdienā tiek izmantoti IKT risinājumi, piemēram, mākoņpakalpojumi, produktivitātes rīki un kiberdrošības risinājumi, visbiežāk atbilde būs apstiprinoša. Tiesa, ja paraudzīsimies detalizētāk, tie pamatā ir selektīvi izvēlēti risinājumi, kuru izmantošana netiek integrēta plašākā uzņēmuma attīstības stratēģijā. Rezultātā IKT kalpo tikai kā atbalsta instruments ikdienas darbiem, nevis stratēģisks dzinējspēks konkurētspējas, izaugsmes un biznesa noturības veicināšanai. Šī iemesla dēļ daudzos uzņēmumos Latvijā tehnoloģiju sniegtais potenciāls netiek pilnībā izmantots.

Būvniecības nozare ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī, tajā strādā aptuveni 7% līdz 8% valsts iedzīvotāju darbspējīgā vecumā. Tomēr šī nozare vienlaikus saskaras ar izaicinājumiem – sezonālu darbaspēka trūkumu vai situāciju, kad cilvēki, kuri gribētu strādāt, ir, bet trūkst prasmju un pieredzes. Tāpēc uzņēmumi ir gatavi ieguldīt laiku un citus resursus, lai apmācītu strādāt gatavos.