Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Vairāk nekā piektā daļa Latvijas ekonomikas jeb 21,8 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) joprojām darbojas ēnā. Tas nav tikai procents statistikā – tie ir neiekasēti nodokļi, kas nenonāk veselības aprūpē, izglītībā un infrastruktūrā, bet aplokšņu algu gadījumā arī mazākas sociālās garantijas un finansiālā drošība pašiem iedzīvotājiem.

Pirms pavisam neilga laika RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts rīkoja hakatonu studentiem “Saki, ko darīt ar Saku?”. Lai arī par hakatonu nebija informēta ne vietējā kopiena, ne Dienvidkurzemes novada pašvaldība, devos to apmeklēt un klātienē saprast, kā tiek veidots šis stāsts par Sakas pagasta nākotni. Tikai pašā hakatonā ārā izlīda āža kāja - šo pasākumu, visdrīzāk, sponsorēja iedzīvotāju noraidītā nesamērīgi lielā vēja parka autors K2 Ventum. Man šis hakatons šķita ļoti labs piemērs tam, ka sabiedrības un pašvaldības neiesaistīšana var radīt pretēju efektu – nevis mazināt pretestību, bet palielināt neuzticēšanos procesam.

Aizvadītās nedēļas nogales vētra Latvijā bija vairāk nekā tikai nepatīkami vai ekstrēmi laikapstākļi. Plaši elektroapgādes pārrāvumi, mobilo sakaru traucējumi, problēmas degvielas uzpildes stacijās, slimnīcās un veikalos, traucēta transporta kustība - dažu stundu laikā kļuva ļoti redzams, cik cieši mūsu ikdiena un ekonomika ir saistīta ar sistēmām, kuru darbību ikdienā uztveram kā pašsaprotamu.

Valsts Prezidents pamatoti aicina skaļāk runāt par PSRS laikā politiski represēto cilvēku piedzīvotām ciešanām. Tas ir nepieciešams solis mūsu valsts drošībai. Mūsdienu jauniešiem, kas nav pieredzējuši totalitārā komunistu režīma pastrādātās šausmas, nav motivācijas, tās ciešanas nezinot, nostāties pret mūsu brīvības apdraudējumu.

No šī gada 1. septembra Valsts aizsardzības mācība (VAM) būs jāapgūst arī skolēniem, kuri mācās nepilna laika klātienes un tālmācības izglītības programmās. Pirmajā brīdī tas var šķist sarežģīti, kā attālināti iespējams apgūt priekšmetu, kas daudziem joprojām asociējas galvenokārt ar fiziskām aktivitātēm, ierindas mācību un militārām prasmēm? Taču realitātē uz VAM saturu un mūsdienīgu tālmācību jāraugās daudz plašāk.

1991. gada 19. augustā no rīta pamodos diezgan pavēlu ap deviņiem – pusdesmitiem – baudīju atvaļinājuma mieru. Tēvs labrīt vietā man tūlīt teica: “Maskavā ir noticis “veco komunistu” pučs, un Mihails Gorbačovs ir “kritis”. Vecāki bija pamatīgi uztraukušies. Viņi agri no rīta bija nekavējoties pārtraukuši braucienu uz dārzu Olainē, jo uz ceļa bija redzējuši bruņutransportierus un armijas kravas mašīnas ar karavīriem. Tēvs bija domājis, ka krievi bloķēs tiltus pāri Daugavai un vairs nevarēs tikt atpakaļ mājās.

Eiropas Savienības Darba samaksas pārredzamības direktīvas pārņemšanas termiņš beidzās šā gada 7. jūnijā, taču Latvijā tās prasību ieviešanai nepieciešamais regulējums vēl top. Tas sniegs darbiniekiem plašāku piekļuvi informācijai par algas noteikšanas principiem un vidējo darba samaksu salīdzināmās darbinieku kategorijās. Vidējās darba samaksas dati būs pieejami sadalījumā pēc dzimuma, bet katra kolēģa individuālā alga netiks publiskota.

Pēdējo nedēļu notikumi padarījuši NVO teju par lamuvārdu. Esot nevalstiskajā un sociālās jomas sektorā vairāk nekā 30 gadus, nākas jautāt pašiem sev – vai pietiekami stāstīts, skaidrots un strādāts ne tikai pie sociālo pakalpojumu attīstīšanas, bet arī NVO caurspīdīguma un reputācijas kopumā. Lai cik aktīva būtu sociālās jomas komunikācija, kamēr cilvēks nesastopas ar aprūpes vai citiem izaicinājumiem, viņš šo informāciju palaiž garām kā neaktuālu. Tāpēc pozitīvais moments no šī “publiskā sprādziena”  ir diskusiju vilnis visos iespējamajos līmeņos – sākot no Ministru kabineta un beidzot ar Facebook komentāru sadaļām.

Ceturtdien, 20. augustā, Saeima ārkārtas sēdē otro reizi balsos par jauno Imigrācijas likumu. Jūnijā pieņemto likumu Valsts prezidents neizsludināja un nodeva otrreizējai caurlūkošanai, aicinot Saeimu vēlreiz izvērtēt un apsvērt likumā tomēr saglabāt stingri regulētu iespēju NATO, OECD un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja iegādāts nekustamais īpašums vai veiktas investīcijas. Atbildīgā komisija 12. augustā šo priekšlikumu noraidīja. 20. augustā likums, visticamāk, tiks pieņemts, neņemot vērā prezidenta ieteikumu. Pēc tam prezidents šo likumu atkārtotai caurlūkošanai atgriezt vairs nevarēs. Ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai?

Neviens vairs nešaubās, ka aizsardzības industrija turpmākajā desmitgadē kļūs par vienu no svarīgākajiem Eiropas Savienības (ES) izaugsmes stūrakmeņiem. Dalībvalstīm jau tagad ir pieejams vēsturiski lielākais finansējums militārās kapacitātes stiprināšanai un turpmākajos gados to paredzēts palielināt. Vai Latvija ir gatava izmantot šo iespēju, lai aizsardzības industrija kļūtu par valsts ekonomikas virzītājspēku?