Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Izglītības eksperti aizvien vairāk uzsver, cik būtiska ir skolas nozīme, domājot par bērnu un jauniešu gatavību studijām, karjerai un dzīvei kopumā. Mūžizglītība kļūst aizvien svarīgāka un kā sabiedrība sākam apzināties – mūsdienās jāmācās visu mūžu, ne tikai skolā, un arī šodienas skolēniem ir jābūt tam gataviem.

Atalgojums ir būtiska mūsu darba dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai atlīdzība par paveikto darbu, bet vienlaikus arī simbols tam, kā mūs novērtē darba devējs. Liela daļa no mums kādreiz sev uzdevuši jautājumu – vai mana alga ir “pareiza” jeb atbilstoša ieguldītajam darbam, tirgum, kā arī kolēģu atalgojumam? Taču daudz retāk uzdodam jautājumu, vai tā šķiet taisnīga? “Pareizs” un “taisnīgs” atalgojums nav viens un tas pats, un izpratne par šo jēdzienu atšķirību var būtiski ietekmēt darbinieku apmierinātību un lojalitāti darba devējam.

Jānis Endziņš, Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājsGandrīz 15 gadus vadot lielāko Latvijas uzņēmēju biedrību — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru —, gan no uzņēmēju apt

Psihiskās veselības nozīme Latvijā pieaug, pieprasījums pēc palīdzības trauksmes, depresijas un izdegšanas gadījumos strauji pieaug, bet mēnešiem garās rindas pie speciālistiem kļūst par nopietnu risku sabiedrībai. Pieprasījuma pieaugums garīgās veselības aprūpē prasa steidzamus un sistēmiskus risinājumus un bez mērķtiecīgas valsts, izglītības un veselības aprūpes sadarbības kvalificētu speciālistu trūkumu un rindas mazināt nebūs iespējams.

Latvijā izglītība joprojām nereti balstās uz faktu iegaumēšanu un eksāmenu rezultātiem. Tas dod pamatu, bet bieži neiedod prasmi šīs zināšanas izmantot dzīvē. Rodas loģisks jautājums – vai mēs jauniešus gatavojam eksāmeniem vai dzīvei un karjeras izaugsmei? Profesijas, kas vēl nesen šķita “drošas”, pazūd vai krasi mainās. Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta straujā attīstība, kā arī pieaugoša globālā konkurence norāda uz  vienu – jaunietim vairs nepietiek tikai ar pareizo atbilžu zināšanu.

Pieaugot drošības politikas neparedzamībai, pakāpeniski turpina drupt uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība un sadarbības sistēma. Tomēr 2025. gadā izaugsme ASV un pārējā pasaulē bija labāka, nekā gaidīts, secināts SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā “Nordic Outlook”. Ekonomika auga neskatoties uz kariem un konfliktiem, kā arī spītējot ASV prezidenta D. Trampa politikai un uzbrukumiem Federālo rezervju sistēmas (FRS) neatkarībai. Izaugsmi veicināja spēcīgs darba tirgus (lai gan ASV tas vājinājās), augoši mājsaimniecību ienākumi, investīcijas aizsardzībā, infrastruktūrā un drošībā (Eiropā) un tehnoloģijās (ASV). Izaugsmei par labu nāca arī ekspansīvāka ekonomikas politika un atviegloti finanšu nosacījumi. ASV guva labumu arī no Baltā nama īstenotās deregulācijas politikas.

Migrācijas jautājumi arvien biežāk izvirzās sabiedriskās diskusijas priekšplānā, un tieši arī tādēļ migrācijas tēma arvien biežāk tiek izmantota politiķu retorikā, jo tas ir viegli manipulējams, polarizējošs temats, kurā vienkārši paust nostāju. Taču ar nostājas paušanu vien nepietiek, lai analizētu migrācijas dēļ radītos izaicinājumus un piedāvātu pragmatiskus, reālus risinājumus.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā Latvijā piedzima aptuveni 11 400 jaundzimušo, kas ir par apmēram 1 170 bērniem mazāk nekā 2024. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā dzimstības līmenis Latvijā turpina konsekventi samazināties un atsaukšanās uz to, ka šī problēma ir aktuāla visā Eiropā, nav atbilde.

Aizvadītais gads finanšu tirgos bija aktīvs un mainīgs — to noteica politiskie un tarifu lēmumi, centrālo banku virziens, kā arī straujā mākslīgā intelekta attīstība, kas no skaļiem solījumiem pārgāja uz reāliem biznesa risinājumiem. Šajā kontekstā īpaši izcēlās zelts, kas klusi, bet pārliecinoši kļuva par vienu no ienesīgākajiem portfeļa komponentiem, atspoguļojot pieprasījumu pēc drošības un rezervju diversifikācijas. Ko investoriem sagaidīt šogad?

Par ASV prezidentu D.Trampu ir ārkārtīgi daudz propagandas un arī analītisku rakstu. Publikāciju skaits sit publicitātes rekordus, tādējādi palīdzot medijiem piesaistīt auditorijas savām publikācijām. ASV šī brīža vadība neatlaidīgi stumj savas intereses, un tas daudzos Eiropas kabinetos izraisījis spazmas, fonā atstājot jautājumu par to, vai mēs iespēju apjomā atbalstām un palīdzam amerikāņiem vai tomēr nē. Šajā aspektā Saeimas priekšsēdētājas D.Mieriņas uznāciens savā būtībā ir pareizs un vietā.