Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Zemākā vēlētāju aktivitāte kopš neatkarības atjaunošanas. Šis apzīmējums neizdzēšami paliks vēsturē 15. Saeimas vēlēšanu kontekstā. Vismaz līdz nākamajām vēlēšanām, kad varētu tikt uzstādīts nākamais antirekords.

Pērn vidējā darba alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas sasniedza 1815 eiro, bet kaimiņvalstīs tā jau ir pārsniegusi 2000 eiro slieksni. Vienlaikus dati liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Baltijas valstīs nesamazinās. Kas veicina šo tendenci, un ko tā nozīmē reģiona ekonomikai?

Kultūras sākotnējā definīcija ir elementāra un apzīmē pavisam konkrētu darbu cilvēka eksistences uzturēšanai: lauka apsaimniekošanu. Kopš 18. gadsimta kultūras jēdziens ir piedzīvojis plašu sazarošanos, līdz kļuvis grūti pārredzams. Kultūra tostarp ir arī politisks instruments mūsdienās, zaudējot savu sākotnējo dabu un nevainību līdz pat absurdajai situācijai, kad tā tiek likta lietā kā ierocis. Katrā gadījumā kultūras, tai skaitā mākslas, dziļākā nozīme tālu pārsniedz tā saukto radošo industriju ekonomisko pienesumu valsts kasēm vai arī virspusējo politiski stratēģisko funkciju demonstrēt piederību noteiktai nācijai.

Tuvojoties vēlēšanām, aizvien biežāk dzirdam politiķus runājam sabiedrības vārdā, vienlaikus solot atjaunot taisnīgumu, kritizējot varas neizdarību un atsvešinātību no sabiedrības. Gan publiskajā, gan akadēmiskajā telpā, šādu pretnostatīšanu starp tautu un eliti, skaidro jēdziens populisms. Publiskajā atelpā arvien biežāk sastopamies ar šo ideju, tomēr tai bieži tiek pievienotas pretrunīgas un neprecīzas nozīmes. Tādējādi populisms var kļūt par politisku instrumentu.

Saskaņā ar kādu nozares speciālistu prognozi, globālais būvniecības dronu tirgus apjoms līdz 2034.gadam var sasniegt 20,4 miljardus ASV dolāru, vidēji pieaugot par 14,2% gadā. Drone-as-a-Service Eiropas segmentā būvniecība 2024.gadā veidoja aptuveni 31% tirgus. Droni un lāzerskenēšana būvniecībā vairs nav eksperiments, šobrīd tā ir strauji augoša industrija. Tomēr līdz ar datu apjoma pieaugumu aizvien izteiktāka kļūst cita problēma: dati joprojām ir fragmentēti, grūti izmantojami un vāji savstarpēji saistīti.

Jau rīt, 3. oktobrī, Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Tiesības balsot tajās pirmo reizi būs arī daudziem jauniešiem, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka tieši jaunieši velēšanās piedalās visretāk. Lai gan Centrālajai vēlēšanu komisijai nav precīzu datu par jauniešu aktivitāti iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, pētījumi un pašvaldību vēlēšanu dati liecina, ka cilvēki līdz 30 gadu vecumam balso ievērojami retāk nekā vecākās paaudzes.

4. maija Deklarācijas kluba aicinājums

Priekšvēlēšanu laiks reti ir piemērotākais brīdis niansētām un uz izpratni vērstām sarunām. Sarežģītas lietas tajā kļūst vienkāršākas, gari skaidrojumi zaudē īsiem saukļiem, bet dažkārt pietiek ar trīs burtu kombināciju, lai sabiedrībā saceltu diezgan ievērojamu viļņošanos.

Jau šonedēļ notiks 15. Saeimas vēlēšanas, un daudziem jauniešiem šī būs pirmā iespēja piedalīties Saeimas vēlēšanās. Taču tiesības balsot vēl nenozīmē, ka jaunieši tās izmantos – tieši jaunāko vēlētāju iesaiste vēlēšanās ilgstoši bijusi zemāka nekā vecākajās sabiedrības grupās. Tāpēc pirms vēlēšanām īpaši aktuāls kļūst jautājums – kas jauniešus pamudina doties uz vēlēšanu iecirkni un kas, gluži pretēji, liek palikt mājās? Tikpat svarīgi ir arī tas, lai jaunieši izdarītu pārdomātu izvēli – spētu atšķirt priekšvēlēšanu solījumus no līdzšinējiem darbiem, izvērtēt sociālajos medijos redzēto un neļaut savu lēmumu noteikt tikai vienam spilgtam video vai apkārtējo viedoklim.