Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Kad šī gada pavasarī sociālajos tīklos izplatījās ziņas par traģisko avāriju Praulienas pusē, kur dzīvību zaudēja trīs cilvēki, sabiedrība gandrīz acumirklī sadalījās divās nometnēs. Vieni sašuta par cilvēkiem, kuri notikuma vietā filmēja un fotografēja, citi aizstāvēja tiesības fiksēt notiekošo. Kā jau parasti šādos gadījumos, emocijas bija skaļākas par veselo saprātu. Taču patiesībā jautājums nav par to, vai fotografēt ceļu satiksmes negadījumu ir labi vai slikti. Jautājums ir daudz vienkāršāks – vai tas tiek darīts ar prātu, un izsverot visus notikuma apstākļus?!

Darba drošība nav tikai iekšējo noteikumu vai normatīvo aktu izpildes jautājums, tā ir uzņēmuma atbildības, cilvēkkapitāla un noturības rādītājs. Taču pat pārdomātas drošības sistēmas ne vienmēr spēj pilnībā pasargāt no negadījumiem, ja organizācijā netiek laikus pamanītas un novērstas nepilnības. Tāpēc būtisks ir jautājums – kas uzņēmumos traucē laikus ieraudzīt darba drošības riskus un pietuvoties mērķim par nulli negadījumiem darba vietās?

Šovasar Rīgā pirmo reizi norisināsies Eiropas Bridža čempionāti EuroBridge2026. Šeit būs daži labi iemesli, kāpēc tas ir vērtīgs ieguvums ne tikai bridža spēlētājiem, bet arī Latvijai kopumā.

Par Ungāriju es rakstu nevis vēlēšanu naktī, bet pēc pirmajām jaunās valdības nedēļām. Tas nav nejauši. Uzvaras vakarā visi runā skaisti - gandrīz katrs jaunais līderis uz kādu brīdi kļūst par demokrātijas čempionu. Pēc tam sākas darbs. Un darbs ir nesaudzīgāks par runām.

Kāpēc 2026. gadā mēs vairs nesolām gaišu rītdienu, bet mēģinām to pārvaldīt – un ko tas par mums liecina?

Mainoties laikam, jaunatnes sportistu fiziskās un mentālās veselības jautājumi Latvijā un citviet pasaulē kļūst arvien aktuālāki. No vienas puses, mēs vēlamies redzēt veselus, aktīvus jauniešus, no otras puses – augstus sasniegumus sportā. Diemžēl, ne vienmēr abas šīs vēlmes iet roku rokā, tāpēc īpašu uzmanību jāpievērš tam, kā pasargāt bērnus un jauniešus no pārslodzes riskiem un nodrošināt savlaicīgu veselības problēmu pamanīšanu.

“Parunā ar mani, saprot mani, uzklausa mani”, “man nav vairs tik daudz bailes”, “tagad man ir cilvēks, kuram es varu uzticēties” – tie ir tikai daži bērnu izteikumi*, raksturojot savu sadarbību ar bērna atbalsta speciālistiem. Bērnu aizsardzības centra ikdienas darbā saskaramies ar dažādām problēmsituācijām, kurās nonākuši bērni, taču, domājot par to risināšanu un priekšlaicīgu novēršanu, izkristalizējas kopīga iezīme: pietiek ar vienu pieaugušo – vienu puzles gabaliņu –, kurš pamana, sadzird un nepaliek vienaldzīgs.

Prostatas vēža skrīningā Latvija ir Eiropas Savienības vadībā, bet vīriešu vidējais mūža ilgums un veselīgi nodzīvoto gadu skaits Latvijā ir viens no zemākajiem, un ļoti biežs iemesls tam ir prostatas vēzis. Ko dod izcilība diagnostikā, ja nenovirza pietiekamu finansējumu mūsdienīgai terapijai? Un tā ir stratēģiska kļūda ne tikai veselības aprūpes, bet arī ekonomikas un drošības kontekstā.

Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir virkne problēmu, ar kurām ikdienā saskaras pacienti dažādās diagnožu grupās. Runa nav tikai par manu jomu, iekaisīgajām zarnu slimībām, jo bieži vien sistēmiski izaicinājumi skar pieeju savlaicīgai diagnostikai, modernai ārstēšanai, speciālistu pieejamībai un kompensējamiem medikamentiem kopumā. Taču iekaisīgo zarnu slimību pacientu gadījumā šīs problēmas īpaši spilgti atklāj, cik nozīmīgs ir laiks, efektīvi lēmumi un individuāli pielāgota terapija.

Nestabilitāte pasaulē turpina pieaugt, un starptautiskā drošības vide kļūst arvien sarežģītāka. Lai gan Ukrainas karš joprojām ir viens no būtiskākajiem konfliktiem Eiropas drošības kontekstā, pēdējā laikā to daudzviet aizēno jaunākie notikumi un eskalācija Tuvajos Austrumos.