Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Jaunākie raksti

Ieva Putniņa.

Tikai uz mežu gribas! Vijas Celmiņas stipendijas saņēmēja Ieva Putniņa

Vijas Celmiņas stipendijas saņēmēja māksliniece Ieva Putniņa: šis konkurss man ļāva aizfantazēties līdz tam, ko es no sirds vēlētos darīt, ja man būtu tāda iespēja

Elīna Sproģe, neatkarīgā mākslas izstāžu kuratore, speciāli Ir
Krista Burāne.

Cīnītāja pret aklumu – režisore Krista Burāne

Rīgas Starptautiskajā kino festivālā pirmizrādi piedzīvoja režisores Kristas Burānes (54) filma Visi putni skaisti dzied. Ne tikai filmā, bet arī citās mākslas formās Krista arvien skaļāk brīdina — vairs necīnāmies tikai par atsevišķu sugu, bet arī par cilvēku dzīvībām

Par Stambulas konvenciju lems nākamā Saeima

ASV demokrātiem veiksmīgas vēlēšanas

Maxima Latvija piemēro 1,8 miljonu sodu

Lasīt vairāk →

Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Nolaupītās Mišelas lomā Emma Stouna. Publicitātes foto

Neprātam ir nopietna seja

Filma Bugonija — kur sastopas korporatīvie citplanētieši un sazvērnieki

Kristīne Simsone, Ir kinokritiķe
Kaspars Škerba, SIA Geynut īpašnieks (no kreisās), un Toms Pļevoks, uzņēmuma direktors.

Lūdzu netraucēt!

Uzņēmumā Greynut ražo ierīces, kas birojā brīdina apkārtējos — šis cilvēks šobrīd ir aizņemts. Pēc tām ir pieprasījums daudzos uzņēmumos, galvenokārt ārpus Latvijas

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Tās pašas dienas vakarā Atis devās uz Jūrmalciemu, kur pazīstami ornitologi nodarbojās ar putnu, tajā skaitā ausaino pūču, gredzenošanu.

Pirmais, kurš ieraudzīja Taigas čipsti – Atis Ļahs

Ata nofotografētā taigas čipste Foto — no personīgā arhīvaPietika ar piecām sekundēm, lai putnu vērotājs Atis Ļahs 17. oktobra rītā Liepājā pamanītu un nofotografētu taigas čipsti. Tas ir pirmais oficiālais šīs putnu sugas novērojums Latvijā. «Satriecoša sajūta! Milzīgs kaifs,» viņš raksturo emocijas. Par redzēto uzreiz ziņoja vietnē Dabasdati.lv. Tas bija mērķtiecīga darba rezultāts.Taigas čipstes ligzdo Āzijā, kā arī Krievijas Eiropas daļā, bet ziemu dodas pārlaist uz Indiju, Nepālu. Reizēm gan putniem «saplīst kompass», un dienvidu vietā

Raidieraksti

Personības

«Par paveikto pastāstu arī soctīklos, lai cilvēki padomātu un iemestu savus atkritumus konteinerā, nevis atstātu mežā uz takas,» saka Māris Strautnieks.

Māris no Līvbērzes paša spēkiem sakopj Latviju

Māris Strautnieks (34) ir ugunsdzēsējs, kurš brīvajā laikā uzņēmies misiju sakopt Latviju, savācot mežos un ceļmalās netīreļu izmētātos atkritumus. Tas sācies pirms pieciem gadiem vietā, kur pats dzīvo, Līvbērzē Jelgavas pusē, un līdz šim viņš sakopis 173 vietas visā Latvijā. Šis skaitlis katru nedēļu pieaug.

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Agnese Budovska.

Ieausta Latvijā. Agnese Budovska starp Jaunību un TTT

Aktrise Agnese Budovska (33) spēlē galveno lomu jaunajā latviešu spēlfilmā Tīklā. TTT leģendas dzimšana, kurai šonedēļ pirmizrāde. «Tā nav tik daudz par basketbolu kā par klusu cīņu,» saka Agnese

Māris Zvejnieks, SIA Siljurģimet īpašnieks.

Siljurģimet – biznesa veiksmes stāsts Saldus pusē

Saldus metālapstrādes uzņēmums Siljurģimet savu nišu atradis, piedāvājot nestandarta risinājumus un ļaujoties jauniem izaicinājumiem. «Mākam izgatavot daudz tādu lietu, ko citi ne,» saka īpašnieks Māris Zvejnieks

Jana Egle.

Viss par Austru. Intervija ar rakstnieci Janu Egli

Rakstnieces Janas Egles jaunākais romāns Diena ir izdevusies. Austra vēstī par leģendāro dziesminieci Austru Pumpuri, kuras lielākais spēks bija uzdrīkstēšanās dziedāt pašai savā balsī. Šāds spēks piemīt arī Eglei — rakstīt savā balsī

Timurs Tomsons. Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Apgaismot un sildīt. Saruna ar Lielā Dzintara vadītāju Timuru Tomsonu

Liepājas koncertzāle svin savas pastāvēšanas desmitgadi. Lielajam dzintaram jāapvieno augstās mākslas tempļa un atvērtas kultūras telpas funkcijas, pārliecināts ir Liepājas koncertzāles valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons

Edīte Tišheizere
Bistro Smør šefpavārs Kaspars Barsukovs.

Atvērts pavasarī un jau Michelin apbalvots – bistro Smør

Skandināvu virtuves iedvesmotais bistro Smør tika atvērts tikai šopavasar un jau saņēmis prestižo Michelin Bib Gourmand apbalvojumu

Arnis un Valters Krauzes.

Divi Krauzes – kā radās Valtera un Arņa brāļu šovs

Arnis un Valters — pusbrāļi Krauzes, kas viens ar otru iepazinās, jau būdami TV zvaigznes, — ķērušies pie kopēja raidījuma veidošanas un radījuši arī šovu, ar kuru apbraukā lauku kultūras namus. Lēciens komēdijā ir liels izaicinājums, atzīst ziņu žurnālistikā pieredzējušais Arnis

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Čempionāta finālā Roberts izvēlējās fragmentu no Ilzes Skrastiņas grāmatas Kā iet? Normāli! un izteiksmīgi mainīja intonācijas, lai piešķirtu katram tēlam savu balsi. Foto — Kristians Luhaers

Roberts Gāže, skaļās lasīšanas čempions

Kad Roberts pats vēl lasīt neprata, kā jau vairumam bērnu, arī viņam vecāki pirms gulētiešanas skaļi lasīja priekšā dažādas grāmatas. «Tas kļuva par rituālu — viņš katru vakaru gaidīja kādu stāstu,» atceras Roberta mamma Laura. Kad zēns paaugās un iemācījās lasīt pats, vēlme dzirdēt jaunus stāstus nerimās — viņš lasīja grāmatas citu pēc citas. «Ģimenē lasa visi, bet tik daudz kā Roberts — neviens!» saka Laura. 12 gadu vecumā zēns ir izlasījis jau vairāk nekā 200 grāmatu. Bibliotekāres sen vairs neprasot uzrādīt lasītāja karti, jo Roberts uz bibliotēku nāk vismaz reizi nedēļā, katru reizi nododot jau izlasītu grāmatu un vietā paņemot ko jaunu. «Visvairāk man patīk detektīvi, bet lasu arī citas grāmatas. Arī no opja grāmatu plaukta, kur nav tik daudz ilustrāciju. Pēdējā, ko lasīju, bija par kādu ģimeni, kas izsūtīta uz Sibīriju,» viņš atklāj. Par lasīto ģimene nereti arī sarunājas. «Mēs runājam gan par pašām grāmatām, gan par tēmām, kas tajās aprakstītas,» saka Roberta mamma. «Tā var daudz iemācīties!» piebalso zēns.Kaut arī interese Robertam veidojusies dabiski, lasīt viņu un skolasbiedrus ar da

Bizness un ekonomika

Sanita un Raivis Reinbergi, SIA Puķu lauki saimnieki.

Kā Reinbergu ģimene izaudzēja savu sapņu biznesu

Reinbergu ģimene Talsu pievārtē audzē ziemcietes — augus, ko stāda zaļajā sezonā, bet ziemā tie guļ. «Visi uz mums skatījās kā uz dīvainiem, jo mums nebija pat traktora. Tikai četras rokas un nenormālā vēlme» — tā pirms 20 gadiem sākās viņu dārzniecība

Ieva Puķe
Dace Leimane, SIA Tru:de īpašniece.

Lai elpo manus putekļus! Tru:de biznesa veiksme

Latvijā ražoti pieaugušo apģērbi un aksesuāri ar raksturu — tā uzņēmēja Dace Leimane iepazīstina ar pašas radītā zīmola Tru:de tērpiem

Pauls Dikmanis, SIA Rankas Rori īpašnieks.

Tā veidojas betons!

Vidzemes uzņēmuma Rankas Rori tirgus ir lokāls, nedaudz iesniedzas arī Igaunijā. Tā saimnieks uz biznesa mērķiem apņēmīgi gājis jau no augstskolas sola

Ieva Puķe

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Romāns Gagunovs

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Baiba Īvāne

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Kristiāna Kalniņa

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Ināra Ziemele

De minimis – sprungulis māju renovācijas riteņos

Vai tas, ka lielas daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā ir aptieka, vai kādā no dzīvokļiem strādā kurpnieks, vai kāda dzīvokļa īpašnieks ir izīrējis sev piederošu dzīvokli citā mājā, var kavēt mājas renovāciju? Gribētos teikt, ka nevar. Bet diemžēl var gan aizkavēt, gan apturēt pavisam. Šķērslis var būt jebkura viena dzīvokļa īpašnieka uzņēmējdarbība.

Mārtiņš Paurs

Fiscal policy lessons for Latvia from France. Yes, really!

Indeed – but not for positive reasons. Whereas there might be several reasons for admiring France, politics and economics are none of them.

Morten Hansen

Neizkrist no vilciena: mācīšanās kā Latvijas izaicinājums

Manā atmiņā ir iesēdusies tēze par to, kā iespējams palūkoties uz savu darbu un izaugsmi ilgtermiņā. Proti, aptuveni 60–70 % pienākumu jāsagādā gandarījums un patika, 20–30 % var būt tādi, kas prasa piepūli vai ir izaicinoši, taču rada vērtību nākotnē ar jaunu zināšanu, prasmju un pieredzes iegūšanu. Un līdz 10 % var būt arī tādi, kas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām grupām, taču tie vienkārši ir jāizdara.

Lauris Mencis

Vai tehnoloģijas dod vai atņem drošību?

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Viesturs Bulāns

Pasākumu organizēšana un aprites ekonomika – kā apvienot šķietami nesavienojamo?

Lai gan pasākumu organizēšanas nozare kļūst aizvien ilgtspējīgāka, ekoloģiskais nospiedums aizvien ir ļoti liels. Arī aprites ekonomika Latvijā ir attīstības stadijā, tomēr tās principus iespējams integrēt ikvienā nozarē un organizācijā.

Lelde Vīnkalna

Kā mākslīgais intelekts ceļ uzņēmumu produktivitāti un kāpēc panākumu atslēga ir darbiniekos?

Darba vide piedzīvo zināšanu un prasmju transformāciju, ko veicina digitālo rīku uzplaukums un esošo darba prasmju novecošanās. Starptautiskie pētījumi rāda, ka darbinieku prasmes noveco straujāk nekā jebkad - aptuveni 39% šodien būtisko prasmju būs mainījušās jau līdz 2030. gadam (1).

Irēna Arbidāne

Pētījumi

Rute Marta Jansone ir grāmatu māksliniece, bet latviešu kolektīvajā atmiņā viņa tagad ir tautumeita baltā villainē ar zilu aci. «Doties uz protestu bija pašsaprotami — ja tavi pamati tiek apdraudēti, tev ir jāstājas apdraudējumam pretī»

Kāpēc mums rūp «Stambulas konvencija»?

Saeimas lēmums izstāties no starptautiskā līguma, kas apkaro vardarbību, saniknojis tūkstošiem Latvijas cilvēku. Kāpēc protestētāji iziet ielās, un ko viņiem patiesībā nozīmē «Stambulas konvencija»?

«Telefonu viesnīca» Rīgas 45. vidusskolas direktores kabinetā, kurā nonāk to skolēnu telefoni, kuri pārkāpj aizliegumu vai lieto viedierīces stundas laikā

Divi mēneši bez telefoniem jaunākajās klasēs. Kas mainījies?

Ierobežojums nācis par labu, skolas secina divus mēnešus pēc telefonu aizlieguma jaunāko klašu skolēniem

Evelīna Paula Vāvere
Modris kopā ar Boru uz Brunavu pārcēlās pagājušā gada maijā. Viņa bija draudzīga un pieradusi pie svešiniekiem, jo iepriekš dzīvoja cita pagasta centrā.

Brunavā nošautie suņi. Modris pastāsta, kas zināms

Oktobra sākumā Brunavas pagastā pašvaldības policistu klātbūtnē, nesagaidot dzīvnieku ķērājus, tika nošauti trīs suņi no kaimiņu mājas. Par padoto pārkāpumiem atbrīvots vietējās policijas priekšnieks, bet nozieguma gaita un iesaistīto rīcības motīvi joprojām nav skaidri — krimināllietu izmeklē Valsts policija

Aktīvisti plakātu darbnīcā pirms 29. oktobra protesta pret Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.

Kā var apturēt Stambulas konvencijas denonsēšanu?

Stambulas konvencijas denonsēšana ir nebijis precedents — Saeimas ideoloģiskais lēmums būs jāvērtē prezidentam un, iespējams, Satversmes tiesai

Ukrainis Serhijs Šakuns soctīklos publicējis foto ar viesošanos Ogres domē 25. augustā. Tieši šajā dienā Egils Helmanis izņēma slimības lapu

Kad slimības lapa kļūst par vairogu. Egils Helmanis un pielaide valsts noslēpumam

Ogres mērs Egils Helmanis slimības laikā tiekas ar Šleseru un Hermani, bet ar pieteikšanos valsts noslēpuma pielaidei nesteidzas

Marinas Ivanovas gadījums rāda, cik šī shēma ir psiholoģiski labi izstrādāta. Cilvēku izolē un prasa darboties slepenībā, nekonsultējoties ar tuviniekiem. Tiklīdz parādās šaubas, zvana kāda «autoritāte». Neliek mierā ne mirkli. Foto — Inese Braže, Re:Baltica

Kā krāpnieki iedzina parādos jaunu daugavpilieti?

Jauna sieviete, kuras alga bija 890 eiro, pāris dienās aizņēmās aptuveni 44 tūkstošus un pārskaitīja telefonkrāpniekiem. Kā tas notika, un kāpēc valstī ieviestā kredītrisku sistēma viņu nepasargāja?

Inese Braže, Re:Baltica
Ilustrācija — Krišs Salmanis

Dažādas пасаулес. Skola tikai latviski — uz papīra vai realitātē?

No septembra skolās mācībām jānotiek tikai latviešu valodā. Vai šī reforma noslēgusies uz papīra vai arī realitātē? Grūtības ir trešdaļai izglītības iestāžu, konstatējuši eksperti

Ilustrācija — Image Creator

Kas pelna uz rīdzinieku siltuma rēķina?

Rīgas centrālapkure silda uzņēmēju makus — privāto katlumāju biznesā pelnījuši Māra Martinsona bērni un firma, kuras vadība strādājusi ar Putina oligarhiem Rotenbergiem

Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Vai ES atteikusies no klimata mērķiem?

Tieši pirms Pasaules klimata konferences COP30 Brazīlijā ES dalībvalstis vēl strīdas par klimata mērķiem.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Kā ES cenšas risināt ārstu trūkuma problēmu?

Visā Eiropas Savienībā veselības aprūpes sistēmā trūkst aptuveni 1,2 miljoni ārstu, medmāsu un vecmāšu. Taču kādi pasākumi tiek veikti, lai mazinātu šo trūkumu?

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Kāpēc Eiropas mājokļu krīze visvairāk skar jauniešus?

Inflācija, mājokļu trūkums un īstermiņa īres pieaugums ir novedis Eiropu dziļā mājokļu krīzē.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Mākslīgais intelekts skolās – mācību līdzeklis vai krāpšanās rīks?

Krāpšanās vai gudrības iegūšana — mākslīgo intelektu var izmantot dažādos veidos gan eksāmenos, gan mācīšanā.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Kāpēc Eiropa saņem arvien mazāk Nobela prēmiju?

Tuvojoties Nobela prēmiju pasniegšanai, rodas jautājums — kāpēc Eiropai ir tik maz laureātu?

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Austrija aizliedz viedtālruņu lietošanu skolās

Kopš 1. maija visā valstī skolēniem, kas jaunāki par 14 gadiem, skolā nav atļauts lietot mobilos tālruņus.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Vai Eiropā vajag nodokli superbagātajiem?

Eiropas superbagātie kļūst astronomiski bagāti, bet pārējiem tiek prasīts savilkt jostas.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Vai Polijā būs stingrāki noteikumi Ukrainas bēgļiem?

Varšavā tiek apspriesti stingrāki nosacījumi sociālās palīdzības saņemšanai Ukrainas bēgļiem.

ARTE

Recenzijas

Dzidras Uztupes-Karamiševas lomā aktrise Agnese Budovska (priekšplānā). Publicitātes foto

Eposs ar identitātes jautājumiem

Dzintara Dreiberga Tīklā. TTT leģendas dzimšana — par režīmu vai cilvēkiem?

Kristīne Simsone, Ir kinokritiķe
Četru skolotāju lomās Gints Andžāns (no kreisās), Lauris Dzelzītis, Dainis Gaidelis un Gints Grāvelis.

Iemesls atradīsies

Dailes teātra izrāde Vēl pa vienam — viegli un bez pamācīšanas

Vilis Daudziņš (no kreisās) un Andris Keišs.

Priekškars neatveras

JRT izrāde Kritiens augšup ir šarmantu aktieru spēlēšanās

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru

Starpnieki un enkurnieki

Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 5

Pēteris Bankovskis, Domuzīme

Populārākie raksti