Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Kultūras ministrijas iecerētās radio kvotas tiek pasniegtas kā atbalsts Latvijas mūzikai. Es tam nepiekrītu. Ne tāpēc, ka radio nozare būtu pret Latvijas mūziku, bet tāpēc, ka šāds instruments 2026. gadā vienkārši vairs nedarbojas. Vēl vairāk – tas var kaitēt gan radio nozarei, gan pašiem Latvijas mūziķiem.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka vardarbība jauniešu vidū ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām. Visā pasaulē aptuveni 25% bērnu un pusaudžu saskaras ar mobingu, savukārt vardarbības sekas ietekmē ne tikai fizisko veselību, bet arī emocionālo labsajūtu, mācību sasniegumus un sociālo attīstību.

Darba tirgus šobrīd mainās straujāk, nekā universitātes spēj pielāgot studiju programmas. Vēl pirms diviem gadiem “prompt engineering” šķita šaura, entuziastiem paredzēta niša. Šodien mākslīgais intelekts jau raksta ievērojamu daļu programmkoda pasaules lielākajos tehnoloģiju uzņēmumos un pārveido profesijas, kas vēl nesen šķita nesatricināmas.

Šī gada augustā Ministru prezidents Andris Kulbergs paziņoja: "Kovida vairs nav, ir jāatgriežas un jāstrādā uz vietas," un uzdeva Finanšu ministrijai līdz 1. septembrim sagatavot priekšlikumus par klātienes darba paplašināšanu valsts pārvaldē. Manā pieredzē šāda pieeja ir pazīstama gan strādājot ar publisko sektoru konsultāciju uzņēmumos PricewaterhouseCoopers un L.E.K. Consulting, gan vēlāk, sarunājoties ar iestādēm DeskTime vārdā. Frāze “mums tā ir bijis vienmēr” bieži kļūst par argumentu esošās kārtības saglabāšanai, pat ja patiesībā jau sen būtu bijis vērts izskatīt, vai tā joprojām ir efektīvākā.

Pēc diviem mēnešiem atkal dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu deputātus 15. Saeimā. Pirms tam būs jau ierastā izrāde ar vairāksolīšanu, citu partiju noniecināšanu, savas partijas biedru «spalvu spodrināšana» un apnicīgas reklāmas kampaņas uz katra stūra. To visu atjaunotās Latvijas trešdaļgadsimta mūžā esam redzējuši un ik reiz vērojam tikpat garlaikoti kā vecu, daudzkārt skatītu filmu.

Vai personisko drošību var uzlikt par pienākumu? Drošību var veicināt, regulēt un noteikt kā obligātu prasību konkrētās situācijās, taču cilvēku nevar padarīt atbildīgu tikai tāpēc, ka pienākums ierakstīts likumā. Noteikumi var mainīt rīcību, bet tie paši par sevi vēl neveido izpratni, attieksmi un paradumus.

Uzņēmumi rūpīgi vērtē, ko maksās kļūdains lēmums, bet daudz retāk – ko maksās vilcināšanās. Kamēr vadītājs gaida vēl vienu saskaņojumu vai pilnīgu pārliecību, neefektīvs process turpinās un uzņēmums maksā par zaudēto laiku. Labs vadītājs prot atšķirt lēmumus, kuriem vajadzīga padziļināta analīze, no tiem, kurus var pieņemt ar jau pieejamo informāciju un vajadzības gadījumā koriģēt. Operatīvos jautājumos kavēšanās var izmaksāt vairāk nekā kļūda, savukārt lēmumi ar būtiskām un grūti novēršamām sekām jāizvērtē rūpīgāk. Izšķirošais jautājums ir, vai papildu analīze vēl var mainīt izvēli; ja nevar, turpmākai gaidīšanai vajadzīgs tikpat skaidrs pamatojums kā rīcībai.

Šī gada eksāmenu rezultāti liecina, ka situācija kopumā nav dramatiski pasliktinājusies, tomēr vairākās jomās progress ir minimāls. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas publicēto informāciju pamatizglītībā latviešu valodas centralizētā eksāmena vidējais rezultāts ir 56,2% (2025. gadā – 58,5%), savukārt matemātikā tas ir nedaudz uzlabojies, sasniedzot 54,8% (2025. gadā – 53,8%). Vidējās izglītības optimālā līmeņa centralizētajos eksāmenos uzlabojies latviešu valodas vidējais rezultāts – 58,9% (2025. gadā – 55,9%), kā arī angļu valodas vidējais rezultāts – 67,3% (2025. gadā – 60,7%). Matemātikas optimālā līmeņa centralizētā eksāmena vidējais rezultāts saglabājies līdzīgā līmenī – 42,4% (2025. gadā – 43,7%). Domājot par šiem rezultātiem, svarīgi atcerēties, ka skolēnu iespējas tiem sagatavoties bijušas ļoti atšķirīgas, jo skolās un pašvaldībās aizvien atšķiras gan mācību līdzekļu nodrošinājums, gan pedagogu pieejamība.

Izglītības un zinātnes ministre nesen paudusi, ka Latvijas skolās lielāka uzmanība būtu jāvelta Latvijas vēstures apguvei, jo jauniešu zināšanas šajā jomā ne vienmēr ir pietiekamas. Šis vērtējums mudina jautāt, vai skolēni patiešām zina pārāk maz vai tomēr problēma ir citur?

Diskusijās par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās 9. klasē izskan dažādi argumenti. Vieni bažījas par papildu slodzi skolēniem, citi uzdod jautājumu, vai vēl viens eksāmens patiešām uzlabos izglītības kvalitāti.