Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Diskusijas par llgtspējas informācijas atklāšanas likumu, Ekonomikas ilgtspējas likumu un Piesārņojuma likumu aizvadītajās nedēļās raisīja plašas diskusijas Saeimā, medijos un līdz ar to arī sabiedrībā. Opozīcija nebeidza uzsvērt, ka nākamā gada budžeta sastādīšanā ir jāfokusējas uz Latvijas drošības stiprināšanu, nostādot to pret ilgtspējas attīstības mērķiem. Līdz ar to finansēt valsts apņemšanos izpildīt ilgtspējas prasības - tā tiek uzskatīta par lieku greznību. Diemžēl, tikai neliela daļa sabiedrības un arī politiķu patiesi saprot ilgtspējas nozīmi. Tā nav izvēle. Ilgtspēja ir Latvijas drošība.

Mēs gadiem runājam par birokrātijas mazināšanu, bet reti kurš spēj pateikt, kā izskatās valsts bez tās. Politiķi sola samazināt ministriju skaitu, ierēdņus un izmaksas, taču reti kurš spēj atbildēt, kā šī “mazākā birokrātija” darbosies un ko cilvēki no tā iegūs. Katru reizi solām samazināt, nevis pārveidot, un tāpēc reforma vienmēr apstājas pusceļā.

Lai sekmētu interesi par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), par to jāsāk domāt bērnībā. Ja skolēni jau no mazotnes tiek iedrošināti pētīt, uzdot jautājumus un izmēģināt idejas praksē, vēlāk viņi daudz biežāk izvēlas studijas un karjeru šajās nozarēs. Īpaši svarīgi tas ir meitenēm, kurām bieži nepieciešams papildus iedrošinājums. Tādu domāšanas un mācīšanās kultūru veicina IB jeb International Baccalaureate programma, kas Latvijā kļūst arvien populārāka.

Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Oktobrī vairākas lietas, kas attiecas uz dalīto īpašumu, tiks skatītas atklātā sēdē Satversmes tiesā. Tiesa uzsvērusi, ka šīs lietas ir cieši saistītas un attiecas uz vienu un to pašu pamatjautājumu - kā tiek noteikta atlīdzība zemes īpašniekiem, ja viņu īpašums tiek izmantots citu personu mājokļu vajadzībām. Pastāv cerība, ka apvienošana palīdzēs nodrošināt vispusīgu un ātrāku iztiesāšanu, taču tā arī izgaismo to, cik sarežģīta un ilgstoša šī problēma ir kļuvusi valstiskā līmenī.

Nesen medijos tika publicēts raksts par Latvijas Universitātes pētījumu, kurā secināts, ka skolas direktors lielā mērā ietekmē skolēnu sasniegumus. Vienlaikus pētījumā runāts arī par to, ka mainās direktora loma – no autoritatīva uz atbalstošu vadītāju. Skolas direktora loma mūsdienās patiešām ir mainījusies, jo skolēni, vecāki un pedagogi no direktora sagaida ne tikai profesionālu un strukturētu skolas vadīšanu, bet arī vizionēšanu un virzīšanos uz jauniem mērķiem. Tieši tāpēc jānodrošina atbalsta iespējas arī pašiem direktoriem, lai viņi var mācīties, augt un veiksmīgi pildīt lomu, kas no viņiem tiek sagaidīta.

Eiropas Sociālā harta, kurai pievienojusies arī Latvija, paredz ikvienam cilvēkam tiesības uz veselības aizsardzību. Tā nav tikai skaista deklarācija – tā ir apņemšanās samazināt slimību cēloņus un veidot sistēmu, kas palīdz cilvēkiem dzīvot kvalitatīvāk un arī ilgāk. Tomēr jāvaicā: vai Latvijā šī apņemšanās patiešām tiek īstenota?

Mūsdienu mainīgajā pasaulē panākumu atslēga vairs nav tehnoloģiju ātrums vai projektu efektivitāte – tā ir spēja patiesi ieklausīties savos klientos. Ne tikai dzirdēt viņu atsauksmes vai sūdzības, bet izprast, kādas ir viņu vajadzības, motivācija, kā arī problēmas, ko viņi paši vēl nespēj pilnvērtīgi noformulēt. Tikai tad uzņēmums var radīt produktus, kas sniedz reālu vērtību, un tikai tā iespējama ilgtspējīga izaugsme, norāda Zigmārs Rozentāls, Emergn produktu vadības konsultants, biznesa inovāciju un produktu attīstības eksperts un treneris.

Mūsdienās digitālās kompetences ir nepieciešamas ne tikai IT speciālistiem, bet ikvienam, kurš vēlas būt konkurētspējīgs darba tirgū. 2023. gada dati liecina par to, ka tikai 45,34% Latvijas iedzīvotāju vērtē savas digitālās prasmes kā labas vai vidēji labas. Lai veicinātu digitālo prasmju attīstību, nepieciešams nojaukt barjeras un maldīgos priekšstatus par IT jomu, piemēram, ka bez inženierzinātņu vai citas tehniskas izglītības šī nozare nav pieejama vai, ka tā ir pārāk sarežģīta. Šos stereotipus var mazināt tieši IT nozares uzņēmumi, aktīvi, komunicējot par dažādām karjeras iespējām, piedāvājot mācību iespējas un daloties ar iedvesmojošiem piemēriem.

Somiju bieži vien uzlūkojam kā labās prakses piemēru izglītībā, cenšoties kopēt un Latvijā ieviest dažādus Somijā izmantotus risinājumus.