Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

E-komercijā gala lēmumu par pirkumu joprojām pieņem cilvēks. Taču būtiski mainās ceļš, kā viņš līdz šim lēmumam nonāk. Ja vēl pirms dažiem gadiem konkurence par pircēja uzmanību lielā mērā sākās “Google” meklētājā, interneta veikala sākumlapā vai produktu katalogā, šobrīd arvien biežāk sākuma punkts ir saruna ar mākslīgā intelekta (MI) rīku.

Talantīgs tehnoloģiju speciālists šodien var dzīvot Rīgā, bet strādāt Londonā, Ņujorkā vai citviet pasaulē, nemainot dzīvesvietu. Latvijas darba devēji par profesionāļiem vairs nekonkurē tikai savā starpā - cīņa par prasmīgiem cilvēkiem ir kļuvusi starptautiska. Turklāt tehnoloģiju attīstība rada arvien jaunas lomas, pēc kurām pieprasījums nereti rodas ātrāk, nekā iespējams sagatavot atbilstošus speciālistus.

2027. gada budžeta plāns liecina, ka valsts finansējumu mācību līdzekļiem tiks samazināts no pašreizējiem 35,20 līdz 21,80 eiro uz skolēnu, tas nozīmē, ka kopējais finansējums saruktu līdz 5,68 miljoniem eiro jeb gandrīz par 38 %. Skolēniem, skolotājiem un vecākiem mācību līdzekļu jautājums man nav tikai skaitļi valsts budžeta tabulā, tāpēc ir grūti saprast, kā situācijā, kad naudas mācību līdzekļiem jau šobrīd nepietiek, varam runāt par tās samazināšanu vēl vairāk.

Rīga ir vienīgā Latvijas pilsēta, kas spēj konkurēt starptautiski. To skaidri iezīmē salīdzinājums ar citu Eiropas valstu pilsētām. Piemēram, Polijai, kas arvien biežāk tiek minēta kā labais ekonomiskās izaugsmes piemērs Eiropā, ir vairāki ekonomiskie dzinēji. Tajā ir desmit pilsētas, kuru metropolēs dzīvo vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku, kas nenoliedzami ir Polijas ekonomiskie dzinēji. Piecas no tām pēc iedzīvotāju skaita ir lielākas par Rīgu.

Par iekšlietu resora kapitālā remonta nepieciešamību, valsts ekonomisko drošību un cenu, ko Latvija maksā par nekompetenci un vienaldzību.

ES Darba samaksas pārredzamības direktīva (2023/970) turpmāk liek darba devējiem salīdzināt darbinieku atalgojumu, ņemot vērā ne tikai pamatalgu. Aprēķinā jāiekļauj viss kopējais labumu grozs: prēmijas, piemaksas, dienesta automašīna, kompensācijas, brīvdienas, dalība sporta pasākumos, ēdināšana, brilles un citi labumi. Latvija nacionālais likums vēl tiek izstrādāts, taču pirmie ziņojumi atbilstoši direktīvai ir jāapkopo, balstoties uz 2026.gada datiem. Kas darba devējiem ir jāņem vērā?

Pirms divdesmit gadiem krūts vēža ārstēšanā galvenais princips bija vienkāršs -  ārstēt intensīvāk, lai nepalaistu garām iespēju uzveikt slimību. Ja ārstam radās šaubas, drošākā izvēle bija ķīmijterapija. Tā bija medicīnas realitāte laikā, kad ārstēšanas lēmumi galvenokārt balstījās uz audzēja izmēru, limfmezglu iesaisti, pacientes vecumu un citiem klīniskiem rādītājiem.

Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta darbaspēka piesaiste un noturēšana kļūst par vienu no lielākajiem izaicinājumiem.

Virsraksts ir retorisks, taču izriet no lēmumu tapšanas praktiskās realitātes. Veselības aprūpes jomā ierēdņi mums stāsta, ka pacientam nedrīkst ļaut izvēlēties dārgākas zāles, pat ja viņš pats ir gatavs segt cenu starpību.

Rēzekne ir viena no divām politiskajām anomālijām Latvijā, kas publiskajā telpā apzināti godina agresorvalsts Krievijas Federācijas galvaspilsētu Maskavu ar ielas vārdu. Tas ir rupji. Tas ir bezgaumīgi. Tas ir nekrietni. Tas ir bezkaunīgi. Es uzskatu, ka tas piesmej latgaliešu pilsētu un ka 2026. gadā šāds vārds ielai ir kā īpaši vulgārs apģērbs, kura esības mērķis ir atsegt un uzbudināt viszemiskākos politiskos rudimentāros instinktus.