Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Šodien, 2025. gada 15. oktobrī likumā noteiktā Valsts valodas diena mums ir vien piekto reizi. Saskaņā ar Valsts prezidenta Dr. h. c. Egila Levita iniciatīvu likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» 2. pantu 2021. gada 16. jūnijā Saeima papildināja ar vārdiem «15. oktobri – Valsts valodas dienu». Datums izvēlēts, jo 1998. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Satversmes 4. pantā nostiprināts: «Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.» Būtiski, ka šajā dienā svinam ne tikai latviešu valodu kā mūsu senču valodu un ne tikai to kā latviešu tautas dvēseli, bet tieši valsts valodas statusu latviešu valodai kā konstitucionāli vienu no augstākajām Latvijas Republikas tiesiski noteiktajām vērtībām. Vērtība, kas vēl gaida īstenošanu.

“Es zinu, kur vērsties pēc palīdzības un kā rīkoties krīzes situācijā.” “Manā apkārtnē ir cilvēki, kas palīdzētu krīzes situācijā.”

Mākslīgais intelekts (MI) šobrīd ir viens no biežāk pieminētajiem vārdu savienojumiem gan biznesa vidē, gan sabiedriskajā telpā. Solījumi par jauniem risinājumiem un produktivitātes lēcieniem mijas ar brīdinājumiem par darba vietu zaudēšanu un cilvēka lomas samazināšanos darba procesos. Vairāki starptautiski EY pētījumi rāda, ka līdzās entuziasmam pieaug arī nogurums, skepses pazīmes un šaubas par vadītāju spējām virzīt pārmaiņas.

9.–11. oktobrī risinājās Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām jeb Venēcijas komisijas 144. plenārsesija. Komisijā izskatāmie jautājumi atspoguļo dažādu valstu centienus pilnveidot normatīvos aktus, stiprināt tiesiskumu un nodrošināt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām. Lai gan Latvija ir Venēcijas komisijas locekle jau trīs gadu desmitus, tās darbības sniegtās iespējas mūsu valsts institūcijām un sabiedrībai joprojām ir maz zināmas.

Latvijā turpinās viens no skaudrākajiem paradoksiem: par mūsu valsts prioritātēm tiek noteiktas sabiedrības veselība, izglītība un pats svarīgākais – drošība, bet šajā prioritāšu sarakstā sporta finansējumu, kas ir būtisks labas veselības aspekts, uztveram kā opciju, nevis nepieciešamību.

Latvijas veselības aprūpē šobrīd izšķiras būtisks jautājums: vai izmantosim Eiropas fondu sniegto iespēju un iegādāsimies robotizētās ķirurģijas sistēmas, kas jau desmitiem gadu citur pasaulē uzlabo pacientu ārstēšanu, vai atkal atliksim pacientu vajadzības.

Kopš 2022. gada Eiropas Komisija ir vairākkārt centusies panākt vienošanos par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas paredz seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu digitālajā vidē. Tā cita starpā uzliek par pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem līdz minimumam samazināt riskus, ka viņu pakalpojumi tiek izmantoti seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, kas var ietvert arī galalietotāju savstarpējās saziņas pārbaudi.

Izglītībā aizvien vairāk tiecamies uz individualizāciju, un, lai gan pedagogi un vecāki vēlas sniegt labāko bērniem, izpratnes par to var atšķirties. Atšķirīgo viedokļu un izpratnes dēļ var rasties domstarpības, bet bērna labākajās interesēs ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses varētu vienoties un veiksmīgi sadarboties. Mediācija ir viens no risinājumiem, kā organizēt kvalitatīvas un uz rezultātu orientētas sarunas arī tad, ja viedokļi atšķiras.

Nacionālie bruņotie spēki par vienu no aizsardzības nozares prioritātēm definējuši “dronu armijas” jeb bezpilota tehnoloģiju spēju stiprināšanu. Drošība, inovāciju līderība un zinātnes kapacitātes stiprināšana kļuvušas par stratēģiskām vērtībām, ko regulāri akcentē dažādu nozaru ministrijas un valsts institūcijas.

Pieaugot dzīves dārdzībai un valsts parādam, diskusijas par valsts budžetu ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas. Traucamies pa krāčainu upi ar laivu un tā vietā, lai satvertu airus un situāciju kontrolētu, vienkārši paļaujamies, ka straume mūs nesīs pareizajā virzienā un laiva neapgāzīsies.