Egita Pole
Jaunu cilvēku vidū visā Eiropā aktivitāte asins ziedošanā ir samērā zema. Iemesli tam ir dažādi – gan kulturāli, gan sociāli, tomēr pamatā lielākais izaicinājums pie novecojošas Eiropas populācijas ir piesaistīt tieši jaunus cilvēkus asins ziedošanas procesam.
Jaunu cilvēku piesaistīšana asins ziedošanai mēdz būt sarežģīta, jo bieži vien viņi dzīvo pārsātinātā informācijas plūsmā, kur svarīgus vēstījumus ir grūtāk pamanīt un uztvert. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jaunieši neziedo asinis, ir zināšanu trūkums – gan par pašu ziedošanas procesu, gan tā nozīmi dzīvību glābšanā. Tāpat daudziem jauniešiem pirmo reizi ziedot asinis traucē bailes no procesa, adatām vai bažas, ka viņu asinis varētu nebūt derīgas. Šā iemesla dēļ bieži nepieciešams papildu iedrošinājums, lai viņi spertu pirmo soli.
Vienlaikus daļa jauniešu nespēj kļūt par donoriem veselības apsvērumu dēļ, piemēram, zema hemoglobīna līmeņa, specifisku medikamentu lietošanas vai citu iemeslu dēļ. Tāpat par asins donoru nevar kļūt, ja lietotas aizliegtas vielas, kā arī, ja pēdējo četru mēnešu laikā veiktas manipulācijas ar iejaukšanos ādā, piemēram, dažādi pīrsingi un tetovējumi.
Jauniešiem aizvien vairāk ceļojot, liela nozīme ir arī ceļošanas paradumiem. Ja apmeklētas eksotiskās valstis, asins ziedošanas aizliegums ir seši mēneši. Tomēr ne vienmēr ir jādodas otrpus pasaulei, lai nevarētu ziedot asinis, jo dažādi vīrusi, kas agrāk bija pieejami eksotiskās valstīs, tagad pieejami jau arī Eiropā. Pasaules Veselības organizācija regulāri atjauno to valstu sarakstu, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 28 dienu piesardzības periods. Nereti šajos sarakstos ir arī tādas valstis kā Spānija, Itālija un pat Vācija.
Ar asinīm mēs varam glābt dzīvību, iespējams, arī kādam sev tuvam cilvēkam. Bez asins pārliešanas nav iespējams glābt cilvēku dzīvības. Katru dienu Latvijā tiek izsniegtas vidēji 140 eritrocītu masas devas.
Tomēr līdz šim nav atrasts zinātnisks risinājums, kas spētu aizstāt asinis. Tāpēc ikviens, kurš ārstējas slimnīcā vai kam nepieciešama operācija, ir tieši atkarīgs no asinsdonoru atsaucības. Sabiedrībai novecojot, sarūk arī potenciālo asinsdonoru skaits. Pēdējo trīs gadu laikā donoru vidējais vecums ir pieaudzis par trim gadiem, tādēļ ir īpaši svarīgi piesaistīt jaunus cilvēkus. Dažkārt jauniešus ziedot asinis pamudina tieši traģiski gadījumi, kad kāds tuvinieks, draugs vai paziņa ir nonācis nelaimes gadījumā. Jauniem cilvēkiem tā ir unikāla iespēja aizdomāties un spert pirmo soli, lai glābtu pasauli.
VADC kampaņā Piepildi karogu radīts īpašs karogs, kas spilgti ataino realitāti – tikai 41% Latvijas iedzīvotāju ir ziedojuši asinis. Ar sabiedrībā atpazīstamu cilvēku, arī satura veidotāju, atbalstu šis karogs aicina iedzīvotājus, īpaši jauniešus, kļūt par asinsdonoriem un regulāri ziedot asinis, lai palīdzētu nelaimē nonākušajiem.
Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Pēc reģistrēšanās potenciālajam donoram jāaizpilda neliela anketa, kam seko saruna ar ārstu, temperatūras un asinsspiediena mērījumi, kā arī hemoglobīna pārbaude. Ja visi rādītāji ir labi, tad donors aicināts doties uz asins ziedošanu, kas aizņem aptuveni 20 minūtes.
Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam – pasei, personas apliecībai (eID) vai jebkurai citai personu identificējošai apliecībai, kas satur sekojošu informāciju – personas kodu, vārdu, uzvārdu un foto.
Autore ir Valsts asinsdonoru centra direktore
