Donaldam Trampam jāfokusējas uz viņa izpratnē abiem centrālajiem saviem izaicinājumiem. Pirmkārt, uz Ķīnas izaugsmes bremzēšanu un amerikāņu hegemonijas saglabāšanu jauno tehnoloģiju laikmetā. Otrkārt, uz politiskās opozīcijas sakaušanu, un tā ir Demokrātu partija kopā ar patlaban pie varas esošo britu elites segmentu.
Blakus problēmas, piemēram, Ukrainas konflikts, traucē fokusēt visus spēkus abām Trampa galvenajām prioritātēm. Tā ir savas valsts līdera iezīme, un šāda politika ir plānota. Viņš to izklāstīja pirms vēlēšanām.
Prezidents nav visa Amerika. Bez viņa ir vēl bizness, kura intereses Tramps virza kā ikviens atbildīgs valsts vadītājs.
Rietumi un amerikāņi Ukrainu nepametīs
Tā būs drošās rokās, tai skaitā amerikāņu. Briti, vācieši ekonomikas un ģeopolitikas nolūkos metuši aci uz Ukrainu jau vismaz vairāk nekā simts gadus, ieskaitot mūsu tautieti, baltvācieti Alfrēdu Rozenbergu, Hitlera rokaspuisi.
Pašlaik proporcijas gan vēl nav publiski zināmas un, kā redzams šobrīd, ir saskaņošanas procesā. Tas saprotami izraisa pat publiskus strīdus tiešraidē no Baltā nama Ovālā kabineta. Tomēr daļa informācijas diētiskās devās bija atklāta publiski, un tā ļauj apjaust aprises, kuru (ne)piepildīšanos vērtēsim tuvā nākotnē.
Pēdējo gadu laikā par starptautisko (Ukrainas) politiku mēs runājam morāles kategorijās. Baltijas valstis ar to īpaši izcēlušās, tāpēc nav iemesla ar šā brīža sašutumu brīnīties, ka Rietumu partneri mūs attiecīgi novērtē, uzaicinot vai nē uz kādām savām apspriedēm. Sistēmisko moralizēšanu varētu apzīmēt kā zināma veida inovāciju, jo iepriekšējos gadsimtos par starptautisko politiku parasti runāja tā sauktās reālpolitikas interešu jēdzienos.
Ne vienīgais, bet viens no publiski redzamākajiem reālpolitiķiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā publiski ienesa ekonomisko loģiku “naratīvā par Ukrainu”, bija ASV senators Lindsijs Greims (Lindsey Graham) – minot, ka valstī ir triljoniem vērtas izejvielas, kas nedrīkst nonākt Maskavas īpašumā.
Līgums ar Ukrainu – daudz precinieku
Tramps intensīvi runā par līguma slēgšanu ar Ukrainu par retzemju metāliem un citiem izrakteņiem. Šīs runas disonēja ar pirms tam dominējošajām trīs gadus ilgajām runām par kopīgām vērtībām un par morāli Ukrainas konfliktā. (Retzemju ir oksimorons, jāprasa ģeologiem, vai un cik vispār retzemju metālu ir Ukrainā ar komercvērtību.)
Līdzīgi līgumu vēlētos slēgt arī francūži un briti. Turklāt briti, kuru diplomātisko un citu speciālo operāciju plānošanas spējas ir nepārspētas, paspēja noslēgt partnerības līgumu ar Ukrainu “uz simts gadiem” dažas dienas pirms Trampa stāšanās amatā. Saskaņā ar to Apvienotā Karaliste būs vēlamais partneris Ukrainas enerģētikas nozarē, tai skaitā atjaunojamo enerģijas avotu, kritisko izrakteņu un videi nekaitīga tērauda ražošanas jomās.
Neviļus rodas jautājums: vai ukraiņiem ir vēl citi kritiskie jeb retie izrakteņi, par kuriem varētu slēgt līgumu ar amerikāņiem? Ar laiku droši vien nāks atbildes.
Britu laikraksts The Daily Telegraph secināja, ka Tramps no Ukrainas prasot pārāk daudz, faktiski pretim neko nepiedāvājot, un ka ASV gūtu ienākumus no katra darījuma. Trampa piedāvātais līgums Ukrainai varētu būt sliktāks nekā soda līgumi Vācijai un Japānai pēc Otrā pasaules kara, tomēr šīs divas valstis toreiz bija zaudētājas. Piedāvātais līgums Ukrainai varētu būt pat sliktāks nekā Versaļas līgums Vācijai pēc Pirmā pasaules kara.
Britu laikrakstam, bez šaubām, ir taisnība, ka tādu līgumu parakstīt nedrīkst. Protams, britu laikrakstam ir netieši jāaizstāv savas valsts līgums ar Ukrainu un jākritizē amerikāņu piedāvājums. Kā redzējām, Ukrainas prezidents arī nebija gatavs parakstīt tādu līguma tekstu, kuru viņam acīmredzami bija sagatavojusi Amerikas puse.
Volodimirs Zelenskis nesenajā skandalozajā sarunā ar ASV prezidentu pārstāvēja ne tikai pats sevi, bet lielā mērā arī daļu Eiropas – pirmām kārtām Franciju un Apvienoto Karalisti. Savu vizīti pie Trampa Ukrainas valsts galva uzreiz papildināja ar viesošanos ne tikai pie britu premjera Kīra Stārmera, bet pat pie paša monarha Čārlza III.
Ukrainas aizņēmumu pārkreditēšana
Tāpat kā riņkadancī ap līgumu par Ukrainas retzemju metāliem, arī valsts līdzšinējo parādu pārkreditēšanas problēmā sagadījās, ka svarīgākās atkal ir tieši šīs trīs valstis – ASV, Francija un Apvienotā Karaliste. Pareizāk, viņu finanšu biznesa institūcijas.
Kā pirmo jāmin vienu no sistēmiskākajām bankām, kas pilda Ukrainas valdības konsultanta funkciju ilgus gadus. Tās galvenie sēdekļi ir tieši Londonā un Parīzē, un šajā kredītiestādē daļu no sava darba mūža pavadīja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tā vadīja Ukrainas valdības sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un pie reizes pārvaldījusi valsts iepriekšējā prezidenta Petro Porošenko aktīvus.
Pārējie divi centrālie spēlētāji Ukrainas pārkreditācijā – amerikāņu BlackRock, pasaulē lielākais aktīvu pārvaldītājs, un franču Amundi, kas ir otras lielākās franču bankas Credit Agricole meitas uzņēmums.
Šīm finanšu institūcijām ir vitāli dziļas intereses, lai Ukraina spētu atmaksāt parādus. Atmaksas termiņš būs gadu desmitiem ilgs. Pavisam citā situācijā Vācija – pēc savas sakāves Pirmajā pasaules karā – pabeidza maksāt reparācijas gandrīz pilnu simts gadu laikā.
Ukrainas Atjaunošanas fonds
Tikai dažus mēnešus pēc krievu iebrukuma sākās priekšdarbi, lai izveidotu Atjaunošanas fondu. Zelenskis tikās ar BlackRock vadītāju Leriju Finku, lai apspriestu, kā Ukraina varētu piesaistīt līdzekļus valsts atjaunošanai. Ukrainas valdība 2023.gada maijā parakstīja līgumu ar BlackRock par atbalsta pakalpojumu sniegšanu Ukrainas Attīstības fondam. Valdība apliecināja, ka Volstrītas titāns piekritis koordinēt “visu potenciālo investoru un dalībnieku centienus mūsu valsts atjaunošanā”. Tik lielas valsts kā Ukraina glābšanā, saprotams, malā nevar palikt arī citi vadošie finansisti, piemēram, J.P. Morgan.
Vēl vairāk – jau 2022.gada nogalē Ukrainas valdības “iniciatīva” AdvantageUkraine ziņoja, ka saņēmusi virs 500 investīciju pieteikumu – no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Dānijas, Beļģijas.
Austrumeiropas operāciju vadītājs Džovanni Salvetti, kurš ir atslēgpersona Ukrainas pārkreditācijā un finanšu piesaistē, atzinis, ka viņš palīdzot Rietumu investoriem investēt Ukrainā. Turklāt summas ir simtiem miljonu lielas, un daļa no viņa konsultētiem investoriem iegulda “ne papīros, ne obligācijās, bet reālos aktīvos”.
Lai arī Atjaunošanas fonds varētu sākt strādāt tikai pēc kara beigām, jāatzīst, ka Ukraina izskatās izdevīga ieguldījumu iespēja. Šīs lāča ādas dalīšana norit pilnā spēkā, un ceram, ka tā beigsies ar visām pusēm pieņemamu rezultātu. Atbilstoši labajai praksei – tā bija arī Lībijā – atbildības jeb investīciju zonas Rietumu valstis sadala vēl pirms kara beigām.
Ukrainas melnzemes saplosīšana
Savas prezidentūras sākumā Zelenskis riskēja ar savu popularitāti, atceļot moratoriju zemes pārdošanai un virzot likumdošanā zemes tirgus izveidi. Ideja par zemes tirgus izveidi bija nepopulāra Ukrainas sabiedrībā, taču daudzi eksperti uzskatīja, ka tā ir būtisks stimuls Ukrainas ekonomikas attīstībai.
Lielāko zemes īpašnieku skaitā ukraiņu mediji minējuši gan ASV privātā kapitāla uzņēmumu NCH Capital, gan Sauda Arābijas un Francijas agrokoncernus, gan Londonas un Varšavas biržu uzņēmumus ar ukraiņu oligarhu, Kanādas un citu kapitālu.
Šis temats apaudzis ar daudzām baumām, ka visa melnzeme esot pārdota Rietumiem. Pat tik tālu, ka Eiropas Parlamenta deputāte beļģiete Barbara Bonte 13. novembrī rakstiski vērsās pie Eiropas Komisijas ar jautājumu par patieso stāvokli un tās ietekmi uz ES lauksaimniecības dzīvotspēju.
Jau pirms pāris gadiem Polijā, Rumānijā, citās Ukrainas kaimiņvalstīs un arī Latvijā notika vienlaikus labi organizētas pretestības demonstrācijas ar prasību apturēt lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas. ES austrumu valstu lauksaimniecības ministri pāris dienas pirms noziedzīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā trešās gadskārtas atsāka iestāties pret piekāpšanos šai valstij gaidāmajās lauksaimniecības tirdzniecības sarunās, pieprasot aizsargāt ES lauksaimniecības nozari.
“Mēs solidarizējamies ar Ukrainu, bet aizsargāsim lauksaimnieku iztikas līdzekļus un konkurētspēju!”, raksta Ungārijas lauksaimniecības ministrs Ištvans Nagijs.
(Ne)brauksim karot uz Ukrainu
Vai eiropiešiem braukt un vai viņi tiešām aizbrauks uz Ukrainu karot vai uzturēt mieru, sargājot savu investīciju zonu? Tie ir grūti jautājumi, uz kuriem neder vieglprātīga atbilde. Tāpēc pašlaik dzirdamā atbilde ir skeptiska. Viena no apņēmīgākajām ir tieši Lielbritānijas valdība, kuras vadītāja prasme lietot ļoti apsvērtas verbālās formulas ir ekselenta. Viņš uzsver, “ka mēs esam gatavi un vēlamies sniegt savu ieguldījumu Ukrainas drošības garantiju nodrošināšanā, vajadzības gadījumā izvietojot savus karavīrus uz vietas”.
Tomēr britu militārpersonas šo paziņojumu uzņēma skeptiski. “Atklāti sakot, mums nav ne karavīru skaita, ne aprīkojuma, lai uz ilgāku laiku nosūtītu laukā lielus spēkus,” sabiedriskajai raidorganizācijai BBC sacīja bijušais britu armijas vadītājs Ričards Danats. Viņš lēš, ka britiem vien miera uzturēšanas spēkiem būtu jānodrošina aptuveni 30 000 karavīru. Tas būtu aptuveni 40% no britu armijas.
Vienlaikus Stārmers atzīst, ka mieru Ukrainā var panākt tikai tad, ja Eiropa un ASV turpinās cieši sadarboties. Amerikas Savienoto Valstu atbalsts ir izšķirīgs, un “ASV drošības garantijas ir būtiskas ilgstošam mieram”, uzsvēra britu premjers. Karalistes mediji aprakstījuši, ka Stārmers vēl nav gatavs tērēt vairāk nekā 2,5% no Apvienotās Karalistes iekšzemes kopprodukta pašu aizsardzībai. Nav arī skaidrs, kad leiboristu valdība Londonā šo mērķi vispār sasniegs.
Kurš balso ar savu maciņu
Pēdējo mēnešu laikā redzama interesanta indikācija – investoru lēmumi, kas viņiem ir balsojami ar pašu maciņu. Runa ir par pāris svarīgāko militāro firmu rādītājiem Amerikas biržā. Jau sešus mēnešus krīt akcijas divām firmām, kuru produkciju intensīvi izmanto Ukrainā – proti, General Dynamics un Lockheed Martin.
Varbūt citu iemeslu skaitā investori jūt, ka karš Ukrainā tiešām iet uz beigām. Turpretim vēl viena militārā tirgus līdera Raytheon akcijas aug. Šī kompānija ražo augsto tehnoloģiju iekārtas, ko intensīvi izmanto Izraēla.
Vai tiešām Tramps uzvarēs cīņā par mieru, un cik ilgi Eiropa britu vadībā turēsies atklātā cīņā pret ASV prezidentu? To varam tikai turpināt vērot. Zodiaka zīmju tulkotāji likmes liek uz Trampu.
Autors ir konsultāciju uzņēmuma Amber advisory vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra