Kāpēc ministrijas nespēja iztērēt 186 miljonus eiro no iepriekšējā perioda Eiropas fondu naudas?
Naudas ir tik daudz kā nekad. Skatoties uz Latvijai pieejamajiem Eiropas fondu līdzekļiem, nevaru necitēt bijušo premjerministru Krišjāni Kariņu. Patiesi, jau 2023. gadā ES fondu investīcijas pārsniedza miljardu — gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējos gados. Arī šajā un nākamajā gadā atvēlētās summas ir milzīgas, kopā vairāk nekā trīs miljardi eiro.
Lielā jauda rodas tāpēc, ka saņemam ne tikai 4,2 miljardus, kas Latvijai iezīmēti struktūrfondu pašreizējā septiņgadu budžetā, bet arī papildu 1,97 miljardus no pandēmijas dēļ ieviestā Atveseļošanās fonda. Eiropas fondu investīcijas ļauj audzēt mūsu ekonomiku — bez tām Latvijas iekšzemes kopprodukts būtu par saviem 10% zemāks, rēķina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Taču projektu īstenošana bieži vien ķeras. Iedziļinoties līdzšinējo plānu izpildē, Ir noskaidroja, ka ministrijas nav spējušas apgūt 186 miljonus eiro no fondiem, kas Latvijai bija atvēlēti iepriekšējā septiņgades budžetā un obligāti bija jāiztērē līdz 2023. gada beigām.
Lai valsts nezaudētu šo naudu, aptuveni trešdaļu no tās burtiski «nokurināja» — 60 miljonus valdība 2023. gada rudenī nolēma izmaksāt centrālapkures kompensācijās iedzīvotājiem. Palīdzība nebija mērķēta trūcīgākajai sabiedrības daļai, atbalstu saņēma gandrīz 60% no visām mājsaimniecībām, ko apsilda centrālapkure. Galvenokārt tie bija rīdzinieki.
Atlikušo summu izmantoja, lai palīdzētu nosegt fondu projektos radušās virssaistības jeb sadārdzinājumus.
Tā valdībai galu galā izdevās izsprukt, izmantojot pilnīgi visus 4,6 miljardus eiro, kas Latvijai bija atvēlēti 2014. — 2020. gada fondu periodā.
Taču laikā nepabeigto projektu astes, kuru kopsummas mērāmas miljonos, to ieviesējiem nākas pabeigt par savu finansējumu vai arī ieķerties jaunajā Eiropas fondu aploksnē, ja valdība dod tam zaļo gaismu.
Kavējumu rekordiste ir Satiksmes ministrija, kuras pārziņā esošajos projektos palika neiztērēti 79 miljoni eiro. Tai seko Veselības ministrija ar 72 miljoniem. Lielāko daļu — gandrīz 58 miljonus — veido Stradiņa slimnīcas jaunā A2 būve, kuras problēmu dēļ mainījies ne tikai būvnieks, bet vairākkārt arī slimnīcas vadība. Ēkai vajadzēja būt gatavai jau 2023. gada pavasarī, bet tagad to cer pabeigt 2027. gadā, izmantojot jauno fondu līdzekļus.
«Plānojot programmu, neviens nebija gaišreģis un nevarēja paredzēt kovida krīzi. Droši vien neviens nevarēja paredzēt arī makroekonomisko šoku, kas radās līdz ar piegāžu ķēžu pārtraukumiem un inflāciju. Un neviens nevarēja paredzēt Krievijas agresīvo karu Ukrainā,» par sarežģīto periodu saka Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos.
Viņš uzskata, ka valsts jau kopš pandēmijas pirmā šoka esot efektīvi izmantojusi fondu naudu, lai krīzes risinātu. Piemēram, 500 miljonus eiro 2020. gadā novirzīja veselības aprūpes stiprināšanai, uzņēmēju atbalstīšanai un ekonomikas sildīšanai. Viens no lielākajiem avotiem šiem pasākumiem bija dzelzceļa elektrifikācijas projekts, kas paredzēja esošo kravu līniju modernizāciju austrumu virzienā. Projekts bija kļuvis neperspektīvs, rezumē Eberhards. Turklāt Eiropas Komisija bija radījusi labvēlīgus apstākļus, lai resursus var vieglāk pārdalīt citiem mērķiem.
Tomēr Ir nolēma iedziļināties ministriju iekavēto projektu datos, lai saprastu — kāpēc mums radās iespēja 60 miljonus eiro izkūpināt gaisā māju skursteņos?
Krīžu turbulence
Nauda «aizgāja gar degunu tāpēc, ka Tālis Linkaits laikam vienkārši nespēja vadīt ierēdniecības aparātu tā, lai projekti tiktu apgūti,» tagadējais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (Pro) fondu ķibelēs vaino iepriekšējo ministru. No 2014.—2020. gada perioda fondiem ministrijai palika neizlietoti 79 miljoni. Vislielākā daļa — aptuveni 52 miljoni — bija paredzēti dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, paaugstināto peronu izbūvēšanai 48 stacijās un sliežu ceļu modernizācijai 100 kilometru garumā. Naudu neizdevās iztērēt, jo būvkompānijas nespēja izpildīt nolīgto. Bet vajadzības ir svarīgas, tāpēc projektu īstenošana pārcelta uz jauno fondu periodu, kas turpinās līdz 2027. gadam. Ministrija sola šos darbus pabeigt līdz nākamā gada beigām. Tas gan nozīmē, ka par šo summu tiek apcirptas iespējas īstenot kādas jaunas ieceres no 751 miljonu lielās fondu aploksnes, kas ministrijai atvēlēta pašreizējā budžeta periodā.
Lai gan daļu atbildības par infrastruktūras projektu kavēšanos Dubkēvičs veļ uz iepriekšējās vadības kļūdām, iemesli kopumā esot plašāki. Krievijas pilna mēroga uzbrukums Ukrainai 2022. gadā būvniecības nozarē radīja turbulenci, arī izmaiņas materiālu piegāžu ķēdēs. Būvkompānijas nespēja nodrošināt līgumos iepriekš uzņemtās saistības.
Turklāt vēl 12,5 miljoni eiro no jaunās fondu naudas ministrijai būs jāvelta, lai samaksātu par elektrovilcieniem. Ja viss būtu gājis gludi, 23 elektrovilcienus no čehu ražotāja Škoda Vagonka vajadzēja nopirkt par iepriekšējo fondu budžetu. Tā bija lielākā daļa no kopumā plānotajiem 32 elektrovilcieniem — šim mērķim fondos bija rezervēti 114 miljoni eiro, vēl 47 miljonus atvēlēja no valsts maka. Tomēr līdz 2023. gada beigām, kad viss iepriekšējā perioda finansējums bija jāiztērē, Pasažieru vilciens bija paspējis nopirkt tikai 17 vilcienus. Problēmas radīja gan pandēmija, gan Krievijas karš Ukrainā, skaidro ministrija. Piegādes ķēdes tika izjauktas, process ievilkās. Tomēr atlikušie seši vilcieni galu galā tika piegādāti pērn.
Visu finansējumu neizdevās apgūt vēl vairākiem Satiksmes ministrijas vadītiem projektiem. Taču to pabeigšanai nauda nav meklēta jaunajā fondu aploksnē — astes jānokopj pašiem projektu ieviesējiem. Piemēram, Rīgas satiksmei bija jāatrod 5 miljoni eiro zemās grīdas tramvaju infrastruktūras pielāgošanai. Rīgas brīvostas pārvaldei — divarpus miljoni satiksmes pārvada izbūvēšanai no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, bet lidostai Rīga — 850 tūkstoši infrastruktūras uzlabojumiem lidostas teritorijā.
Tomēr pagātnes kļūdu dēļ patiesībā ministrija zaudējusi daudz vairāk naudas, ko citādi varētu veltīt jaunām iecerēm. No aktuālajiem fondiem 330 miljoni bija paredzēti dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanai, 15 miljoni — jaunu bezemisijas vilcienu iegādei. Taču ministrija apturējusi šīs ieceres, jo cer pārvirzīt naudu Rail Baltica vajadzībām, lai pabeigtu abas iesāktās starptautisko staciju būves un savienotu tās ar vecā platuma sliežu ceļu.
Staciju pabeigšanai esot būtiski atrast naudu, lai nezaudētu Eiropas Komisijas iepriekš tām piešķirto finansējumu. Ne Finanšu ministrija, ne Eiropas Komisija gan pagaidām gan vēl nav devusi atbildi uz šo ministrijas ierosinājumu pārdalīt Eiropas naudu staciju savienošanai. Dubkēvičs neslēpj — valdībā jūt neuzticību no sadarbības partneriem, pirmkārt jau no finanšu ministra puses. «Katrā ES fondu tematiskajā komitejā vienmēr ir jautājumi: vai tad jūs šo projektu varat realizēt, vai šis projekts nav pārāk dārgs?» stāsta parlamentārais sekretārs.
Ja ar naudas pārvirzīšanu radīsies sarežģījumi, Dubkēvičs bažījas, vai tā netiks vispār atņemta satiksmes nozarei. «Kaut kādā ziņā fondu naudas ir politiski sadalītas prioritātes,» stāsta Dubkēvičs.
Kā piemēru viņš min oktobra lēmumu no Satiksmes ministrijas jaunās fondu aploksnes pārvirzīt 18 miljonus militārajai mobilitātei — lai izbūvētu pievedceļus Sēlijas poligonam un pārbūvētu Vienības tiltu Daugavpilī. Ierosinājums nācis no Finanšu ministrijas. «Vai tas tilts tiešām ir tik prioritārs?» jautā Dubkēvičs, kaut ministrija konceptuāli atbalstot izdevumus Sēlijas poligonam.
Tāpat Dubkēvičs ir neapmierināts, ka no ministrijas aploksnes jāparedz 71,5 miljoni eiro Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūvei Rīgā un 21 miljons pārdalīts Iekšlietu ministrijai — civilās aizsardzības infrastruktūrai un katastrofu pārvaldības centram. «Mēs atbalstām projektus, bet ne no Satiksmes ministrijas naudas. Mums jātiek galā ar tiem projektiem, ar kuriem mums ir jātiek galā. Mums nav maģiskās aploksnes,» noskaities ir Dubkēvičs.
Ar naudas pārdalīšanu saskaras arī citas ministrijas. Piemēram, no Izglītības ministrijai iezīmētā finansējuma 7 miljoni pārdalīti bumbu patvertņu būvniecībai. Tāpēc nebūs iespējams interešu izglītību piemērot bērniem ar speciālām vajadzībām. Ministrijas Struktūrfondu departamenta direktore Ilze Miķelsone par to gan izsakās pielaidīgāk nekā Dubkēvičs: «Man liekas, uz to jāskatās citādi. Nevis kādam tiek noņemts vai kaut kas paliks neizstrādāts, bet ir jāsaprot, ka valstī šobrīd krietni izmainījusies situācija, salīdzinot ar piecu sešu gadu vēsturi.»
Buksēšana pašvaldībās
«Tas nav nekas ārkārtējs,» VARAM valsts sekretāra vietnieks Sandis Cakuls saka par 11,5 miljoniem eiro, kas no iepriekšējiem ES fondiem palikuši neizmantoti 24 ministrijas pārraudzītajos projektos. Tie veidojuši mazu daļu no kopumā 745 miljonu eiro lielās ministrijas fondu aploksnes. Neviens no projektiem netiek pārcelts uz jaunajiem fondiem, tāpēc nauda ieceru pabeigšanai jāatrod pašiem īstenotājiem, pārsvarā dažādām pašvaldībām. Būvnieku kapacitāti un materiālu pieejamību stipri ietekmējusi gan pandēmija, gan karš, norāda Cakuls. Turklāt ministrijas pārraudzībā bijuši arī sarežģīti vides projekti, kuriem ir specifiski būvniecības nosacījumi, viņu papildina ministrijas Vides investīciju nodaļas vadītāja Dana Prižavoite. Kā piemēru viņa min plūdu risku novēršanas projektus. Darbi tajos ilgstot pat piecus gadus, tos ietekmē ne tikai laikapstākļi, bet pat ar zivju nārstošanu saistītie ierobežojumi.
Šāds projekts, piemēram, ir Lielupes plūdu un krasta erozijas risku novēršana Jūrmalā. Tajā palikuši neizmantoti 323 tūkstoši. Kopumā nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro tika iezīmēti, lai nostiprinātu Lielupes gultni un krastu no Majoriem līdz Dzintariem. Uzņēmums RR Nord bija apņēmies nolīgtos darbus pabeigt līdz 2023. gada beigām, taču nespēja saistības izpildīt. Pašvaldība bija gatava pagarināt termiņu tikai tad, ja būvnieks atlīdzinās radītos zaudējumus. Būvuzņēmējs atteicās parakstīt šādu vienošanos, tāpēc līgums izbeigts. Jūrmalai iepirkumā jāmeklē cits uzņēmums, kas pabeigtu iesākto.
Tomēr vislielākā summa — 4 miljoni eiro — palikuši neizlietoti galvaspilsētā, Skanstes teritorijas revitalizācijai. Kādreizējo palieņu pļavu labiekārtošanai bija piešķirti 4,6 miljoni eiro fondu naudas, vēl 16 miljonus eiro deva pašvaldība, bet nedaudz vairāk kā pusmiljonu — valsts. Projekts saskārās ar lielām grūtībām, kad izbūvētās inženierkomunikācijas purvainajā apkaimē 2021. gadā sāka grimt. Turklāt būvdarbu laikā atklājās arī pamatīgs naftas piesārņojums.
1,3 miljoni eiro palikuši neapgūti energoefektivitātes projektos astoņās pašvaldībās. Vislielākā summa, 560 tūkstoši eiro, Rēzeknes bērnudārza Rotaļa atjaunošanai. Projekts pārtraukts pašvaldības sliktā finanšu stāvokļa dēļ. Tikmēr Rēzeknes spa centra būvēšanai palika neizmantoti 373 tūkstoši eiro. To gan pilsēta pabeigusi par savu naudu. 2023. gada rudenī tieši par pašvaldības projektu īstenošanu bez finansiāla seguma ministre atlaida Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču. Vēlāk Saeima atlaida visu domi, un līdz šovasar gaidāmajām vēlēšanām pilsētu vada pagaidu administrācija.
Kopumā pašvaldībās par pagājušā perioda fondu finansējumu realizēti vairāki simti projektu. Bijuši tādi, ko pašvaldības sākotnēji pieteikušas, bet vēlāk atsaukušas. Vai nu tāpēc, ka zudusi aktualitāte, vai nav izdevies atrast līdzfinansējumu. Tad šī nauda pārdalīta citiem aktuāliem projektiem, stāsta Cakuls. Projektu bijis daudz, taču tie nav bijuši pārāk lieli, vidēji pāris miljonu eiro vērtībā, tāpēc to īstenošana nav bijusi ilga un līdzekļu pārdalīšana bijusi gana elastīga.
Ķeras skolu remonti
«Es uz šiem projektiem neskatītos kā uz neveiksmēm,» par Izglītības ministrijas neapgūtajiem Eiropas fondu projektiem saka Struktūrfondu departamenta direktore Ilze Miķelsone. Gluži pretēji, viņa uzteic, ka atrasts veids, kā projektus tomēr pabeigt no jaunā perioda fondiem vai projektu ieviesēju līdzekļiem. Ministrijas aploksne iepriekšējā fondu periodā bija 714 miljoni, no tiem neapgūti palika 4,6 miljoni piecos projektos.
Būvniecības nedienas piedzīvojuši vairāki tehnikumi, kuros par Eiropas naudu ieplānota modernizācija. Vislielākā summa — 2 miljoni eiro — palika neizlietota Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, jo būvnieks nenodrošināja atbilstošu līguma izpildi, tāpēc dienesta viesnīcas pārbūve pārtraukta. Savukārt Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšanai palikuši neapgūti 1,27 miljoni. Būvdarbi aizkavējās, jo ēkas pamatiem bija vajadzīga papildu stiprināšana. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sekoja arī būvmateriālu cenu kāpums, un tas vairs neļāva turpināt darbus pilnā apjomā.
Problēmas ar būvniekiem bijis iemesls, kāpēc pusmiljonu eiro neizdevās apgūt arī Rīgas Stila un modes tehnikuma modernizēšanai. Pēc demontāžas darbiem secināts, ka nepieciešamas izmaiņas būvprojektā, taču projektētājs un autoruzraugs ar izstrādi kavējies pat pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem.
Minēto tehnikumu būvdarbu nedienas nolemts atrisināt uz jauno Eiropas fondu rēķina, taču visiem tā nav paveicies. Piemēram, Cēsu pašvaldībai neapgūtos 640 tūkstošus nāksies maksāt pašai. Skolu modernizācijai pašvaldība bija piesaistījusi četrus miljonus eiro no fondiem. Pieliekot vēl 4,5 miljonus no saviem līdzekļiem un 432 tūkstošus no valsts, cerēja uzlabot mācību vidi četrās Cēsu skolās un izveidot dienesta viesnīcu audzēkņiem. Tomēr darbi aizkavējās. Pašvaldība skaidro, ka Cēsu Valsts ģimnāzijā būvnieks nespēja veikt darbus atbilstošā apjomā un ātrumā. Uzņēmums Re&Re iepriekš bija solījis pārbūvi beigt pagājušajā pavasarī, bet tagad pašvaldība cer, ka vairāk nekā 300 skolēni varētu atgriezties savā ēkā uzreiz pēc pavasara brīvdienām.
Visu skolu uzlabošanai paredzēto naudu neizdevās apgūt arī Talsu novadam. No 3,6 miljoniem fondu naudas neapgūti palikuši 49 tūkstoši, ko nācās piemaksāt pašiem. Aizkavēšanās radusies neparedzētu problēmu dēļ, skaidro pašvaldībā. Pie Talsu novada domes vietējie iedzīvotāji aptuveni pirms gada izgāja protestēt. 2024. gada budžetā bija jāspēj sabalansēt 8 miljonu eiro liels iztrūkums, tāpēc novadā ieviesa dramatiskus taupības pasākumus. Arī atalgojuma samazināšanu darbiniekiem, atteikšanos no brīvpusdienām skolēniem un bērnudārzniekiem. Vai šāds papildu maksājums par laikā nepabeigtajiem darbiem nav kļūda? Domes vadītājs Andis Āboliņš tam nepiekrīt. Talsu 2. vidusskolā mācās 800 skolēnu, pamatskolā — 270. Skolas bijušas kritiskā stāvoklī, jo nozīmīgi ieguldījumi to pārbūvē nebija veikti 30 gadus.
Orķestris bez mājām
Gandrīz 13 miljoni eiro palika neizlietoti arī Kultūras ministrijas fondu aploksnē. Vislielākā summa — 8,6 miljoni — palika neapgūta Lielās Ģildes atjaunošanas projektā. Ēkas pārbūvi veic Valsts nekustamie īpašumi, uzreiz uzsver ministrija. Lielās ģildes tehniskais stāvoklis bija tik slikts, ka Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim nācās atstāt ilggadējās mēģinājumu telpas. Tagad mēģinājumi notiek Kongresu namā, bet koncerti Hanzas peronā un citviet.
Lielās ģildes lielajā zālē ieplānotas pamatīgas pārmaiņas. Tiks pārbūvēta gan skatuve, gan zemskatuve, pārplānotas arī skatītāju sēdvietas un restaurēti lielie logi. Lai koncertus varētu apmeklēt cilvēki ar kustību traucējumiem, plānots izbūvēt liftu, kas pie viena palīdzēs arī pārvietot lielgabarīta mūzikas instrumentus.
Jau 2022. gada vasarā VNĪ informēja, ka fondu projekti kavējas un būvdarbu izmaksas ir krietni sadārdzinājušās. Lielās ģildes pārbūvei iztrūka vairāk nekā trīs miljoni eiro. Lai risinātu problēmu, ministrija nolēma pārbūves darbus pārnest uz jauno fondu periodu. VNĪ apņēmušies veikt atjaunošanu divu gadu laikā, tam nolīgta kompānija RERE Meistari.
Taču 2023. gada jūnijā VNĪ atkal ziņoja par problēmu — būvdarbu izpilde atpalika no grafika arī citos objektos. Pandēmijas sekas un Krievijas karš Ukrainā bija mainījis situāciju būvniecības nozarē: izmaksas augušas, daudzi resursi kļuvuši mazāk pieejami. 2,47 miljoni eiro bija palikuši neapgūti no Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas prototipēšanas darbnīcas Riga Makerspace paredzētās naudas. Galu galā darbnīcu nodeva ekspluatācijā pērnruden, taču trūkstošā nauda bija jāmeklē valsts makā.
1,25 miljoni eiro palika neapgūti arī no naudas, kas bija paredzēta kultūras un radošo industriju centra TabFab izveidei bijušās Tabakas fabrikas kvartālā. Projektu turpināja ar jauno fondu naudu un pabeidza pagājušajā rudenī.
Maza aste — 691 tūkstotis eiro — palika neapgūta arī no vērienīgās Daugavas stadiona un apkārtnes pārbūves. Kopumā kultūras un sporta kvartāla izveidei bija paredzēti 47,6 miljoni eiro, 39 miljoni no tiem — Eiropas fondu nauda. Neapgūtā nauda bija jāatrod pašiem projekta ieviesējiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra