Digitālās identitātes maka ieviešana samazinās kiberdrošības riskus

  • Ivars Muciņš
  • 03.02.2025.
Raksta autors Ivars Muciņš. Publicitātes foto

Raksta autors Ivars Muciņš. Publicitātes foto

Pētījumu kompānijas Norstat iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (52%) uzskata, ka Digitālā identitātes maka ieviešana apdraudēs iedzīvotāju datu drošību, tādējādi viņu informācija nonāks svešu cilvēku rokās. Lai gan sabiedrībā valda mīts, ka digitāli rīki ir ārkārtīgi pievilcīgs mērķis hakeriem, realitātē situācija ir pretēja – Digitālās identitātes maks nevis pastiprina, bet būtiski mazina risku, ka personas privātie dati varētu noplūst.

Vienlaikus iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka piektdaļu (20%) respondentu uztrauc tas, ka Digitālās identitātes makā visi dati atradīsies vienkopus un būs pieejami vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Satraukumam nav pamata – personas dati būs pasargāti, un Digitālās identitātes maks veicinās kiberdrošības uzlabošanos.

Sabiedrībā valda mīts, ka šādi digitāli rīki ir ārkārtīgi pievilcīgs mērķis hakeriem, jo tie satur ļoti sensitīvu informāciju – pasi, autovadītāja apliecību, bankas kartes u.tml. Taču realitātē situācija ir pretēja – Digitālās identitātes maks nevis pastiprina, bet būtiski mazina risku, ka personas privātie dati varētu noplūst. Salīdzinot Digitālās identitātes maku ar citiem rīkiem, galvenā atšķirība ir tā, ka personas dati ir pieejami tikai un vienīgi datu avotam, piemēram, PMLP, CSDD, universitātēm, un pašai personai. Turklāt tikai datu īpašnieks varēs izlemt, kam un kādā apjomā savus privātos datus nodot.

Digitālās identitātes makā personas informācija tiks pasargāta divos veidos. Pirmkārt, fiziski – tā atrodas konkrētā ierīcē, proti, mobilajā tālrunī, kurš ir cilvēka pārvaldībā. Otrkārt, gadījumā, ja ierīce tiek nozaudēta vai nozagta, maka lietotne ir aizsargāta ar PIN koda vai arī biometrijas palīdzību. Tas nozīmē, ka bez konkrētā cilvēka piekļuves informācijas dati no lietotnes nav iegūstami.

Kā tas strādās praksē?

Ja esat absolvējis universitāti, informāciju par iegūto izglītību varēsiet saņemt ar speciāla pakalpojuma starpniecību, kuru nodrošinās universitāte un kas ļaus izglītības diplomu saglabāt Digitālās identitātes maka lietotnē mobilajā tālrunī. Vienlaikus universitāte spēs šo informāciju atsaukt, ja izrādīsies, ka diploma izdošana nav bijusi droša vai iegūšana nav bijusi likumīga.

Ja pieteiksieties kādai vakancei vai vēlēsieties turpināt studēt kādā citā iestādē, jums šis diploms būs nepastarpināti jāuzrāda. To varēsiet izdarīt pieteikšanās procesa laikā. Diploma saņēmējs spēs pārliecināties, ka jums tiešām šāds diploms ir izsniegts, tas nav viltots, atsaukts utt. Tā kā diploma dati arī ir jūsu pārvaldībā, varēsiet uzrādīt tikai to informāciju, kura ir nepieciešama konkrētajā situācijā, piemēram, faktu par iegūto maģistra grādu, nenorādot absolvēšanas gadu. Turklāt datu saņēmējs ar šo informāciju nevarēs dalīties ar citiem, jo kontroles mehānisms – Digitālās identitātes maks – atrodas tikai jūsu pārvaldībā.

Patlaban universitātes diplomi eksistē PDF failu formātos. Process, kā tie tiek sagatavoti, izplatīti un glabāti, vai tie ir autentiski un derīgi, nav definēts. Parasti dokumentu pārbaude notiek rakstiski vai telefoniski, sazinoties ar attiecīgo iestādi. Raugoties plašākā mērogā, šāds process ir ne tikai ārkārtīgi neefektīvs, bet arī nedrošs, jo jebkura no pusēm datus var brīvi interpretēt.

Digitālās identitātes maks šādas situācijas atrisinās – katrs varēs lemt, kam un kādā apjomā savus personas datus nodot, dati tiks aizsargāti un šifrēti ar augsta līmeņa protokoliem. Digitālās identitātes maks ne tikai ļaus glabāt datus ērtā un galvenais – drošā veidā, bet arī veicinās kiberdrošības aspektu uzlabošanos.

Jau tagad IT uzņēmumi izstrādā digitālās identitātes maka tehnoloģijas. Piemēram, Euso sadarbībā ar starptautisku partneri Entrust ir sagatavojuši savu dokumentu elektroniskās parakstīšanas platformu digitālā maka kvalificētu un nekvalificētu dokumentu izsniegšanai. Atšķirībā no citiem līdzīgiem risinājumiem šo dokumentu parakstīšanas platformu izvieto klienta pārvaldītos serveros, nodrošinot pilnīgu kontroli pār datiem, veiktspēju un konfidencialitāti.

 

Autors ir informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Euso valdes priekšsēdētājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk –– par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Viedoklis Olavs Rāciņš

Inovāciju temps valsts pārvaldē - kā paātrināt modernizāciju?

Par inovācijām valsts pārvaldē pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti plaši, paužot gan ļoti optimistiskus, gan piesardzīgus viedokļus, bet kopumā Latvijā šobrīd tiek īstenota mērķtiecīga valsts pārvaldes modernizācija, ieviešot digitālus rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un jaunas sadarbības platformas.

Viedoklis Māris Graudiņš

Kāpēc Latvijas sabiedriskā doma atbalsta Eiropas armiju?

Kaut mūsu plašsaziņas līdzekļiem un pat aizsardzības ministriem tas acīmredzot ir palicis nepamanīts, Latvijas pilsoņi jau sen ir izteikuši nozīmīgu atbalstu spēcīgiem starptautiskajiem Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem, t.s. "Eiropas armijai".

Jaunākajā žurnālā