Digitālās identitātes maka ieviešana samazinās kiberdrošības riskus

  • Ivars Muciņš
  • 03.02.2025.
Raksta autors Ivars Muciņš. Publicitātes foto

Raksta autors Ivars Muciņš. Publicitātes foto

Pētījumu kompānijas Norstat iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (52%) uzskata, ka Digitālā identitātes maka ieviešana apdraudēs iedzīvotāju datu drošību, tādējādi viņu informācija nonāks svešu cilvēku rokās. Lai gan sabiedrībā valda mīts, ka digitāli rīki ir ārkārtīgi pievilcīgs mērķis hakeriem, realitātē situācija ir pretēja – Digitālās identitātes maks nevis pastiprina, bet būtiski mazina risku, ka personas privātie dati varētu noplūst.

Vienlaikus iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka piektdaļu (20%) respondentu uztrauc tas, ka Digitālās identitātes makā visi dati atradīsies vienkopus un būs pieejami vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Satraukumam nav pamata – personas dati būs pasargāti, un Digitālās identitātes maks veicinās kiberdrošības uzlabošanos.

Sabiedrībā valda mīts, ka šādi digitāli rīki ir ārkārtīgi pievilcīgs mērķis hakeriem, jo tie satur ļoti sensitīvu informāciju – pasi, autovadītāja apliecību, bankas kartes u.tml. Taču realitātē situācija ir pretēja – Digitālās identitātes maks nevis pastiprina, bet būtiski mazina risku, ka personas privātie dati varētu noplūst. Salīdzinot Digitālās identitātes maku ar citiem rīkiem, galvenā atšķirība ir tā, ka personas dati ir pieejami tikai un vienīgi datu avotam, piemēram, PMLP, CSDD, universitātēm, un pašai personai. Turklāt tikai datu īpašnieks varēs izlemt, kam un kādā apjomā savus privātos datus nodot.

Digitālās identitātes makā personas informācija tiks pasargāta divos veidos. Pirmkārt, fiziski – tā atrodas konkrētā ierīcē, proti, mobilajā tālrunī, kurš ir cilvēka pārvaldībā. Otrkārt, gadījumā, ja ierīce tiek nozaudēta vai nozagta, maka lietotne ir aizsargāta ar PIN koda vai arī biometrijas palīdzību. Tas nozīmē, ka bez konkrētā cilvēka piekļuves informācijas dati no lietotnes nav iegūstami.

Kā tas strādās praksē?

Ja esat absolvējis universitāti, informāciju par iegūto izglītību varēsiet saņemt ar speciāla pakalpojuma starpniecību, kuru nodrošinās universitāte un kas ļaus izglītības diplomu saglabāt Digitālās identitātes maka lietotnē mobilajā tālrunī. Vienlaikus universitāte spēs šo informāciju atsaukt, ja izrādīsies, ka diploma izdošana nav bijusi droša vai iegūšana nav bijusi likumīga.

Ja pieteiksieties kādai vakancei vai vēlēsieties turpināt studēt kādā citā iestādē, jums šis diploms būs nepastarpināti jāuzrāda. To varēsiet izdarīt pieteikšanās procesa laikā. Diploma saņēmējs spēs pārliecināties, ka jums tiešām šāds diploms ir izsniegts, tas nav viltots, atsaukts utt. Tā kā diploma dati arī ir jūsu pārvaldībā, varēsiet uzrādīt tikai to informāciju, kura ir nepieciešama konkrētajā situācijā, piemēram, faktu par iegūto maģistra grādu, nenorādot absolvēšanas gadu. Turklāt datu saņēmējs ar šo informāciju nevarēs dalīties ar citiem, jo kontroles mehānisms – Digitālās identitātes maks – atrodas tikai jūsu pārvaldībā.

Patlaban universitātes diplomi eksistē PDF failu formātos. Process, kā tie tiek sagatavoti, izplatīti un glabāti, vai tie ir autentiski un derīgi, nav definēts. Parasti dokumentu pārbaude notiek rakstiski vai telefoniski, sazinoties ar attiecīgo iestādi. Raugoties plašākā mērogā, šāds process ir ne tikai ārkārtīgi neefektīvs, bet arī nedrošs, jo jebkura no pusēm datus var brīvi interpretēt.

Digitālās identitātes maks šādas situācijas atrisinās – katrs varēs lemt, kam un kādā apjomā savus personas datus nodot, dati tiks aizsargāti un šifrēti ar augsta līmeņa protokoliem. Digitālās identitātes maks ne tikai ļaus glabāt datus ērtā un galvenais – drošā veidā, bet arī veicinās kiberdrošības aspektu uzlabošanos.

Jau tagad IT uzņēmumi izstrādā digitālās identitātes maka tehnoloģijas. Piemēram, Euso sadarbībā ar starptautisku partneri Entrust ir sagatavojuši savu dokumentu elektroniskās parakstīšanas platformu digitālā maka kvalificētu un nekvalificētu dokumentu izsniegšanai. Atšķirībā no citiem līdzīgiem risinājumiem šo dokumentu parakstīšanas platformu izvieto klienta pārvaldītos serveros, nodrošinot pilnīgu kontroli pār datiem, veiktspēju un konfidencialitāti.

 

Autors ir informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Euso valdes priekšsēdētājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā