Digitālās identitātes maka ieviešana samazinās kiberdrošības riskus

  • Ivars Muciņš
  • 03.02.2025.
Raksta autors Ivars Muciņš. Publicitātes foto

Raksta autors Ivars Muciņš. Publicitātes foto

Pētījumu kompānijas Norstat iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (52%) uzskata, ka Digitālā identitātes maka ieviešana apdraudēs iedzīvotāju datu drošību, tādējādi viņu informācija nonāks svešu cilvēku rokās. Lai gan sabiedrībā valda mīts, ka digitāli rīki ir ārkārtīgi pievilcīgs mērķis hakeriem, realitātē situācija ir pretēja – Digitālās identitātes maks nevis pastiprina, bet būtiski mazina risku, ka personas privātie dati varētu noplūst.

Vienlaikus iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka piektdaļu (20%) respondentu uztrauc tas, ka Digitālās identitātes makā visi dati atradīsies vienkopus un būs pieejami vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Satraukumam nav pamata – personas dati būs pasargāti, un Digitālās identitātes maks veicinās kiberdrošības uzlabošanos.

Sabiedrībā valda mīts, ka šādi digitāli rīki ir ārkārtīgi pievilcīgs mērķis hakeriem, jo tie satur ļoti sensitīvu informāciju – pasi, autovadītāja apliecību, bankas kartes u.tml. Taču realitātē situācija ir pretēja – Digitālās identitātes maks nevis pastiprina, bet būtiski mazina risku, ka personas privātie dati varētu noplūst. Salīdzinot Digitālās identitātes maku ar citiem rīkiem, galvenā atšķirība ir tā, ka personas dati ir pieejami tikai un vienīgi datu avotam, piemēram, PMLP, CSDD, universitātēm, un pašai personai. Turklāt tikai datu īpašnieks varēs izlemt, kam un kādā apjomā savus privātos datus nodot.

Digitālās identitātes makā personas informācija tiks pasargāta divos veidos. Pirmkārt, fiziski – tā atrodas konkrētā ierīcē, proti, mobilajā tālrunī, kurš ir cilvēka pārvaldībā. Otrkārt, gadījumā, ja ierīce tiek nozaudēta vai nozagta, maka lietotne ir aizsargāta ar PIN koda vai arī biometrijas palīdzību. Tas nozīmē, ka bez konkrētā cilvēka piekļuves informācijas dati no lietotnes nav iegūstami.

Kā tas strādās praksē?

Ja esat absolvējis universitāti, informāciju par iegūto izglītību varēsiet saņemt ar speciāla pakalpojuma starpniecību, kuru nodrošinās universitāte un kas ļaus izglītības diplomu saglabāt Digitālās identitātes maka lietotnē mobilajā tālrunī. Vienlaikus universitāte spēs šo informāciju atsaukt, ja izrādīsies, ka diploma izdošana nav bijusi droša vai iegūšana nav bijusi likumīga.

Ja pieteiksieties kādai vakancei vai vēlēsieties turpināt studēt kādā citā iestādē, jums šis diploms būs nepastarpināti jāuzrāda. To varēsiet izdarīt pieteikšanās procesa laikā. Diploma saņēmējs spēs pārliecināties, ka jums tiešām šāds diploms ir izsniegts, tas nav viltots, atsaukts utt. Tā kā diploma dati arī ir jūsu pārvaldībā, varēsiet uzrādīt tikai to informāciju, kura ir nepieciešama konkrētajā situācijā, piemēram, faktu par iegūto maģistra grādu, nenorādot absolvēšanas gadu. Turklāt datu saņēmējs ar šo informāciju nevarēs dalīties ar citiem, jo kontroles mehānisms – Digitālās identitātes maks – atrodas tikai jūsu pārvaldībā.

Patlaban universitātes diplomi eksistē PDF failu formātos. Process, kā tie tiek sagatavoti, izplatīti un glabāti, vai tie ir autentiski un derīgi, nav definēts. Parasti dokumentu pārbaude notiek rakstiski vai telefoniski, sazinoties ar attiecīgo iestādi. Raugoties plašākā mērogā, šāds process ir ne tikai ārkārtīgi neefektīvs, bet arī nedrošs, jo jebkura no pusēm datus var brīvi interpretēt.

Digitālās identitātes maks šādas situācijas atrisinās – katrs varēs lemt, kam un kādā apjomā savus personas datus nodot, dati tiks aizsargāti un šifrēti ar augsta līmeņa protokoliem. Digitālās identitātes maks ne tikai ļaus glabāt datus ērtā un galvenais – drošā veidā, bet arī veicinās kiberdrošības aspektu uzlabošanos.

Jau tagad IT uzņēmumi izstrādā digitālās identitātes maka tehnoloģijas. Piemēram, Euso sadarbībā ar starptautisku partneri Entrust ir sagatavojuši savu dokumentu elektroniskās parakstīšanas platformu digitālā maka kvalificētu un nekvalificētu dokumentu izsniegšanai. Atšķirībā no citiem līdzīgiem risinājumiem šo dokumentu parakstīšanas platformu izvieto klienta pārvaldītos serveros, nodrošinot pilnīgu kontroli pār datiem, veiktspēju un konfidencialitāti.

 

Autors ir informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Euso valdes priekšsēdētājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā