Digitālās transformācijas centrā bieži vien tiek liktas tehnoloģijas un jauninājumi, tomēr patiesais dzinējspēks aiz veiksmīgiem pārmaiņu procesiem ir cilvēks. Straujajā tehnoloģiskajā vidē darbiniekiem ir nepieciešams ne tikai apgūt jaunākos rīkus, bet arī izprast, kā tie iekļaujas kopējā darbības procesā un kādu labumu un priekšrocības spēj sniegt. Jaunu prasmju apguve un procesu izpratne kļūst par būtisku izaicinājumu uzņēmumiem, jo tehnoloģiju attīstības temps bieži apsteidz darbinieku pielāgošanās spējas. Šā iemesla dēļ aizvien nepieciešamāki kļūst dažādi praktiskās zināšanās un pieredzē balstīti apmācību risinājumi darbiniekiem, kā arī vadības līmeņa domāšanas izmaiņas, pārmaiņu uzmanības centrā liekot cilvēku.
Līderība digitālo pārmaiņu laikos – atklātība un spēja pielāgoties pārmaiņām
Digitālā transformācija bieži tiek saistīta ar procesu uzlabošanu, efektivitātes paaugstināšanu un finansiālu izaugsmi, taču, ja šajā ceļā tiek aizmirsts par cilvēcisko aspektu un rūpēm par darbiniekiem, maz ticams, ka izdosies sasniegt labus rezultātus. Veiksmīgā vadības pieejā kā pamatprincipus jāizvirza tādas vērtības kā atklātība un spēja pielāgoties pārmaiņām. Atklātība, tieša un skaidra komunikācija, kā arī rūpes par darbiniekiem palīdz vadīt plašas un dažkārt ļoti atšķirīgas cilvēku komandas, kas ir jo īpaši svarīgi dažāda līmeņa vadītājiem. Uzņēmuma kultūru un efektivitāti būtiski ietekmē arī empātija un apņemšanās nepārtraukti pilnveidoties. Šāda pieeja veicina pozitīvu un produktīvu darba vidi, sekmējot rezultātus, uzlabojot vispārējo organizācijas darbību un izaugsmes potenciālu.
Pielāgojoties pārmaiņām pasaulē, liela daļa uzņēmumu pašlaik realizē attālinātu vai hibrīda darba vidi. Strādājot attālināti, īpaša uzmanība jāpievērš komunikācijas efektivitātei, piemēram, organizējot pārdomātas un mērķtiecīgas sapulces. Lai gan efektivitāte ir svarīga, jāspēj novērtēt arī cilvēciskais aspekts, kas attālinātajā darbā var viegli izzust. Cilvēciskais kontakts un humors ir svarīgi faktori, kas palīdz saglabāt saliedētību un uzticēšanos komandā. Savukārt praksē pieredzētais apliecina, ka tie uzņēmumi, kas ievieš digitālās pārmaiņas, taču nepievērš uzmanību darbinieku vajadzībām un emocionālajai labklājībai, riskē zaudēt motivāciju un produktivitāti, kas ir būtiski ilgtermiņa panākumiem un veiksmīgam transformācijas procesam.
Svarīgi nodrošināt iespēju apgūt jaunās prasmes un izprast procesu izmaiņas
Dažādu līmeņu vadītāji uzņēmumos regulāri saskaras ar būtisku izaicinājumu – tehnoloģiju attīstības temps ievērojami apsteidz darbinieku spēju pielāgoties un apgūt nepieciešamās prasmes. Tāpat nereti novērotas situācijas, kurās tehnoloģijas tiek ieviestas, bet to potenciāls netiek pilnībā izmantots, jo darbiniekiem trūkst prasmju, lai tās efektīvi pielietotu. Šī problēma sniedzas tālāk par vienkāršu tehnoloģiju apguvi – tā iekļauj arī izpratni par uzņēmuma procesiem, produktu dzīves ciklu un panākumu vērtēšanas kritērijiem.
Lai palīdzētu uzņēmumiem risināt šīs problēmas, izstrādājām apmācību platformu Praxis by Emergn. Atšķirībā no tradicionālajām mācību programmām, Praxis piedāvā darba vidē balstītu mācīšanos, kas veicina gan efektīvāku jaunu prasmju apguvi, gan domāšanas pilnveidi par procesiem un tehnoloģijām. Tāpat svarīgs aspekts ir mācību fokuss uz produkta pārvaldības kompetenču attīstīšanu individuālā un organizāciju līmenī, ņemot vērā, ka produktu pārvaldība aizvien biežāk aizvieto projektu pieeju uzņēmumos. Izmantojot šādus mācību materiālus, darbiniekiem paveras labākas iespējas gan izsekot transformācijas procesu nestajām izmaiņām uzņēmumā, gan kopumā kļūt par nozarē spēcīgiem profesionāļiem un palīdzēt uzņēmumam virzīties uz priekšu, apsteidzot konkurentus.
Individuālas robežas un rūpes par darbiniekiem pārmaiņu laikā – mūžīgie līdzsvara meklējumi
Darba un privātās dzīves līdzsvara veidošana var kļūt par izaicinājumu gandrīz ikvienam. Jēdziens “līdzsvars” bieži tiek pārprasts, tāpēc priekšroku varētu dot terminam “darba un privātās dzīves integrācija”, lai labāk atspoguļotu mūsdienu darba realitāti. Dzīvojot digitālajā pasaulē, kur cilvēki var sazināties ar jums jebkurā laikā, ir nepieciešams noteikt skaidras robežas, lai saglabātu savu veselo saprātu.
Augstākā līmeņa amatos izaicinājums ir sabalansēt vajadzību pēc pieejamības un vēlmi atslēgties no darba. Lai sasniegtu šo līdzsvaru ir svarīgi apzināties, kad pateikt “nē” vai kad atlikt uzdevumus. Ir jānosaka robežas un jāzina, kad par prioritāti izvirzīt savu labsajūtu. Neraugoties uz augsta līmeņa amata prasībām, ir svarīgi integrēt darbu un personīgo dzīvi tā, lai saglabātu gan produktivitāti, gan savu mentālo veselību.
Vienlaikus nozīmīga ir ne tikai individuālā cilvēka prasme noteikt robežas un sajust savu spēju apmēru, bet arī darba devēja rūpes par darbinieku veselību un emocionālo noturību, jo īpaši pārmaiņu laikos. Emergn veiktās aptaujas dati liecina, ka biežas pārmaiņas uzņēmumā rada stresu darbiniekiem pat tik augstā līmenī, ka puse aptaujas respondentu atzinuši, ka būtu gatavi pamest darba vietu pārāk biežo transformācijas procesu dēļ, savukārt gandrīz 60% ir jutušies izdeguši no pārlieku biežām pārmaiņām darba vietā[1]. Lai pasargātu darbiniekus no šāda papildu stresa darbā, uzņēmuma vadības uzdevums ir spēt līdzsvarot vēlmi attīstīties un digitalizēties ar nepieciešamību saglabāt darbinieku labsajūtu prioritāšu augšgalā, jo spējīgs, vesels un entuziastisks darbinieks ir uzņēmuma labākais rīks ceļā uz izaugsmi un uzlabojumiem.
Autore ir Emergn finanšu un operāciju direktore
[1] Emergn aptaujā, kas veikta pērn jūlijā, piedalījās 702 respondenti Apvienotajā Karalistē un ASV, kuri ir dažāda līmeņa direktori, vadītāju vai pārmaiņu koordinatori un kuri ir iesaistīti arī operatīvajās pārmaiņās uzņēmumos ar 1000 vai vairāk darbiniekiem un vidējo gada apgrozījumu virs 500 miljoniem ASV dolāru.
Pagaidām nav neviena komentāra